Menu:











* * *

Rēzeknes Jēzus Sirds Romas katoļu draudze

AICINA PIEDALĪTIES

Rēzeknes Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcas
iekštelpu apdares darbu un apskaņošanas sistēmas nomaiņas

CENU APTAUJĀ

1. Iepirkuma priekšmets

Rēzeknes Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcas iekštelpu apdares darbi un apskaņošanas sistēmas nomaiņa

2. Pieteikumu iesniegšanas datums un vieta

02.06.2022., plkst. 12:00, Latgales iela 88, Rēzekne.

3. Līguma izpildes termiņš

 30.09.2022.

4. Kontaktpersona

 Jānis Bulis, t. 29217340

5. Iesniedzamie dokumenti

1) Finanšu piedāvājums, saskaņā ar pievienoto veidlapu (pielikums Nr.1);

2) Lokālā tāme, izstrādāta pamatojoties uz pasūtītāja piedāvāto tehnisko specifikāciju (pielikums Nr.2).

6. Piedāvājuma izvēles kritērijs

Saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, pretendentam obligāta objekta apskate.



* * *

SINODĀLĀ CEĻA ANKETA

 Sinodālā ceļa anketa: fails lejupielādei 
Ja failu nevar atvērt, tad spiest šeit:
fails lejupielādei 

Sinodālā ceļa sagatavošanās dokuments, vispārējas normas: fails lejupielādei 


SAGATAVOŠANĀS SINODEI PAR SINODALITĀTI

IEVADS

Svētdien, 2021. gada 10. oktobrī, Svētais tēvs Francisks svinīgi iesāka XVI Bīskapu sinodes Ģenerālasambleju par tēmu: “Ceļā uz sinodālo Baznīcu: kopība, līdzdalība, misija.” Sinode par sinodalitāti ilgs līdz 2023. gada oktobrim. Pāvests vēlas, lai tas nebūtu vienreizējs notikums, bet gan process, un lai šajā sinodālajā pieredzē piedalītos ne tikai bīskapi, bet arī visi katoliskās Baznīcas ticīgie, jo visi kristībā un iestiprināšanā ir saņēmuši Svēto Garu, un Euharistijā tiek baroti ar vienu Dzīvā Kunga Miesu. Tātad Sinode ir došanās ceļā kopā gan ticīgajiem, gan ganītājiem, gan Romas bīskapam un klausīšanās Svētajā Garā, lai atpazītu to, ko Gars saka Baznīcām. Tomēr Sinode - norāda Svētais tēvs - nav parlaments, nav sabiedriskās domas aptaujas veids. Sinode ir Baznīcas notikums un to vada Svētais Gars. Ja nebūs Gara, nebūs arī Sinodes. Tādēļ pāvests Francisks lūdz ikvienu no mums: “Piedzīvosim šo Sinodi lūgšanas garā, kādā Jēzus lūdza Tēvu par saviem mācekļiem: “Lai viņi visi ir viens.”

Sinodes universālā rakstura dēļ tā ir sadalīta trīs posmos: vietējā, kontinentālā un vispārējā. Sinodes pirmais posms ir diecēzes posms, kuras svinīgā atklāšana mūsu diecēzēs notika svētdien, 17. oktobrī.

Pirmajā sinodālā ceļojuma – diecēzes – posmā Baznīca vēlas aizsniegt tos, kuri ir "ceļabiedri", tos, kas ir nepamanīti, kas ir marginalizēti; vēlas jautāt, kā tiek uzklausīti laji; kāda iespēja izteikties ir tiem, kas ir mazākumā, noraidītajiem un atstumtajiem; arī starp mums un mūsu kopienās pastāv stereotipi; kā mūs iespaido kultūras un sociālais konteksts, kurā mēs dzīvojam. Sinodes laikā mēs visi tiekam mudināti būt atvērti un drosmīgi runāt. Sinodālo aptauju un sinodālo debašu, kas tiek realizētas kopienās, laikā, būs iespējams aprakstīt, kā mūs iedvesmo lūgšana un liturģijas svinēšana, kā veicināt visu ticīgo aktīvu līdzdalību  liturģijā un svētdarīšanas funkcijas īstenošanā, kāda vieta ir lektora un akolīta kalpošanai, kādā veidā iesaistīties sociālā taisnīguma veicināšanā, cilvēktiesību aizsardzībā. Pāvesta Franciska izsludinātā Sinode par sinodalitāti ir iespēja apzināties, kurā vietā esam ceļā uz Baznīcas jūtīguma celšanu, ar kādām grūtībām mēs saskaramies, bet arī kādas ir mūsu labās prakses un pieredzes.

Diecēzē šī ir iespēja parādīt visu to, kas mūs paceļ un atver attiecībām ar Dievu un citiem cilvēkiem, kā arī iespēja pamanīt problēmas, kas izriet no dinamiski mainīgās vides mūsu diecēzes dzīvē. Tāpēc ir tik svarīgi cītīgi aizpildīt anketu. Balss no aptaujām būs noderīga gan patieso izaicinājumu identificēšanai, ar kuriem mēs saskaramies vietējā Baznīcā, kā arī visas universālās Baznīcas uzdevumu Evaņģēlija sludināšanas misijā atpazīšanai. Sinodes dokuments, kas nosūtīts visām pasaules diecēzēm, sniedz skaidrojumu Sinodes idejai un norāda, kā īstenot tās atsevišķus posmus. Pamatojoties uz šo dokumentu, tika sagatavota sinodālā anketa diecēzei. Tās mērķis ir dot iespēju visiem katoļiem, kas diecēzē vēlas izteikties un formulēt atbildes uz jautājumiem, kurus Baznīcai uzdevis pāvests Francisks. Lai atvieglotu šo uzdevumu, ir sagatavota īsa rokasgrāmata:

VADLĪNIJAS

KĀ ORGANIZĒT SINODĀLO DARBU, AIZPILDĪT UN IESNIEGT ANKETU?

1. SOLIS: VEIDOT KOMANDU

Katra draudze, pastorālais centrs, biedrība, reliģiskais vai laicīgais institūts izveido sinodālo grupu, kas sastāv no dažādu aicinājumu un sabiedriskā stāvokļa pārstāvjiem, grupu vadītājiem, lajiem, kas pilda dažādas funkcijas un uzdevumus dotajā kopienā (ne vairāk kā 5 cilvēki). Katrā draudzē/reliģiskā kopienā veido vienu komandu. Katra sinodālā grupa izvēlas savu koordinatoru. Koordinators sazinās ar diecēzes sinodālo grupu. Komandas uzdevums ir koordinēt sinodālo darbu draudzē/kopienā: vispirms izplatīt, popularizēt un skaidrot Sinodes principus un visbeidzot anketu vākšana un nodošana prāvestam/priekšniekam vai dekanāta dekānam. Sinodes komandai draudzē/kopienā jānodrošina aptaujas anketas pieejamība pēc iespējas plašāk, lai visi cilvēki var piedalīties, īpaši tie, kas nav nevienā grupā, kas darbojas draudzē vai kopienā. Koordinatoriem būtu arī jāsniedz īpaša palīdzība gados vecākiem cilvēkiem, slimiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai aizpildītu anketu.

2. SOLIS: ANKETAS AIZPILDĪŠANA

Anketa ir pieejama draudzē/reliģiskajā kopienā pie prāvesta/priekšnieka, vai arī to var lejupielādēt elektroniski no diecēzes mājaslapas http://radieceze.lv/ ,  vai draudzes/reliģiskās kopienas tīmekļa vietnes.

Sinodālo anketu var aizpildīt trīs veidos. Anketu varat aizpildīt individuāli (atklāti vai anonīmi) vai kopā ar savu kopienu, kas darbojas draudzē /kopienā vai diecēzē.

  1. individuāli (sniedzot savus datus),
  2. kopā ar draudzi/kopienu,
  3. anonīmi.

Ja draudzes un grupas kopā strādā pie aptaujām, tad jānosaka tikšanos biežumu, lai apspriestu Svētā Krēsla dotās 10 tēmas. Katra tikšanās sākas ar sinodālo lūgšanu un Svētā Gara piesaukšanu. Jautājumi katrai no piedāvātajām tēmām ir izejas punkts kopīgam dialogam. Dialogam grupā vajadzētu būt kā iespējai izteikties  ikvienam cieņpilnā gaisotnē, neatkarīgi no apspriesto lietu redzējuma. Kad diskusija ir beigusies, dalībniekiem jāsagatavo sanāksmes kopsavilkums un anketā salasāmi jāpieraksta secinājumi. Sanāksme beidzas ar lūgšanu. Koordinators nosaka nākamās sanāksmes datumu. Jāapsver visas 10 tēmas.

3. SOLIS: ANKETU APKOPOŠANA

Salasāmi aizpildītu (manuāli vai elektroniski)  anketu var nosūtīt:

  1. Elektroniski uz sinodālā sekretariāta e-pastu: r-a.sinodalais.cels@inbox.lv
  2. Pa pastu uz šādu adresi: “Sinode”, Latgales iela 88, Rēzekne, LV-4601

 
4. SOLIS: DIECĒZES POSMA PABEIGŠANA

Katras draudzes/reliģiskās kopienas sinodālā komanda sakārto visas anketas un ievieto tās atsevišķi parakstītās aploksnēs šādi: uz katras aploksnes norādīts draudzes vai reliģiskās kopienas nosaukums, aploksnē nr.1 ieliek INDIVIDUĀLĀS APTAUJAS, norādot to skaitu; aploksnē Nr.2 ieliek KOPIENAS APTAUJAS, norādot to skaitu; aploksnē Nr. 3 ieliek ANONĪMAS APTAUJAS, norādot to skaitu. Aizlīmētās aploksnes nosūtīta prāvestam/priekšniekam, kurš tās iesniedz personīgi, pa e-pastu vai parasto pastu sinodālajam sekretariātam uz augstāk norādītajām adresēm.

Anketu aizpildīšana un darbs sinodālajās grupās ilgst līdz 2022. gada 28. februārim. Līdz šim laikam aizpildītās anketas obligāti nosūta/nogādā sinodālajam sekretariātam.

2022. gada martā diecēzes sinodālā komanda apkopos anketas, rezultāti tiks paziņoti bīskapam un iesniegti Bīskapu konferencei.

SINODES VEICINĀŠANA:

Draudzes priesteri, reliģisko kopienu priekšnieki, diecēzes kopienu un draudžu vadītāji, kā arī visi ticīgie piedalās sinodālajos darbos. Sinodālo anketu izplatīšanu būtu jāveic ar draudzes paziņojumiem, sabiedriskajiem medijiem un personīgo līdzdalību. Cilvēki, kas īpaši iesaistīti Baznīcas dzīvē (priekšnieki, animatori, vadītāji, kopienu locekļi), lai cenšas sasniegt tos, kuri kādu laiku nav uzturējuši regulārus kontaktus ar Baznīcas kopienu. Pāvests Francisks lūdz, lai Sinodē par sinodalitāti īpaši piedalās tie, kuri ir atstumti vai kuru balsis parasti netiek ņemtas vērā.



* * *


JAUNAJĀ GADĀ
2022.gada 1.janvārī

   Cilvēkā darbojas mehānisms, kas atbild par organisma pretestību visam, kas apdraud cilvēka veselību. Šī mehānisma bojājumi sakropļo cilvēku un nolemj nāvei pie pirmā jebkādas slimības uzbrukuma. Tā notiek ar AIDS slimniekiem.

 Arī garīgajā dzīvē darbojas līdzīgs mehānisms, kas iedarbina papildenerģijas rezerves, kad jāaizstāvas pret ļaunumu vai jāpārvar nopietnas grūtības. Ja šis mehānisms pakļaujas prāta un brīvās gribas kontrolei, tā darbība ir radoša. Bet divos gadījumos notiek drāma. Šī mehānisma bojājumi jeb postījumi, īpaši nepareizas audzināšanas rezultātā, cilvēku piepilda ar pastāvīgām bailēm un dara viņu dzīvē bezpalīdzīgu. Tie ir cilvēki, kuriem, tā teikt, nav caursišanas spēka, viņi nespēj cīnīties par savu vietu pasaulē, nes sevī nelaimi. Otrs drāmas veids balstās šīs enerģijas nekontrolētā jeb nepareizā izmantošanā. Tas notiek dusmu izvirduma brīžos vai sistemātiski kultivētā naidā. Šajā gadījumā mums ir darīšana ar konfliktiem, kas pēc tiem pašiem principiem norisinās kā ģimenes, tā veselu tautu un valstu dzīvē. 

    Kad Dievs dāvāja cilvēkam tādus aizsargmehānismus gan pret slimībām, gan pret morālu ļaunumu, Viņš gribēja, lai tajos ietvertā enerģija tiktu izmantota tikai konkrēta cilvēka un visas cilvēku saimes labumam. Bet cilvēks šo dāvanu izmanto, postot sevi un citus. Dieva miera principus pieņem samērā neliels cilvēku loks, jo nepieciešams ļoti dziļi personīgi sastapt Jēzu, lai atklātu miera mehānismu, kādu Viņš dod pasaulei. Virspusēja saskarsme ar Evaņģēliju, pat gremdēšanās kristības ūdenī nav pietiekama, lai cilvēks kļūtu par Dieva miera apustuli. Tādēļ vēsturē karus un nesaskaņas ir izraisījuši arī tie, kuri sevi uzskatīja par kristiešiem. Tomēr viņu personīgie uzskati vēl nenozīmē, ka viņi patiesi bija Kristus mācekļi, jo viņi izmantoja Jēzus vārdu, bet ne Viņa garu.

   Pāvests Francisks atgādina: “Katrs Jaunais Gads saistās ar gaidām pēc labākas pasaules. Tomēr mūsdienu pasaulē, diemžēl, trūkst miera, jo mieru nopietni apdraud Dieva atmešana un Viņa likumu pārkāpšana. Miers vienlaikus ir Dieva dāvana un reizē cilvēka darbības rezultāts, un miera veicinātāji ir tie, kuri mīl un aizstāv cilvēka dzīvību.

   Šodien vajadzīgs jauns attīstības un ekonomikas modelis, bet ģimenēm un dažādām institūcijām jāpieliek pūles audzināšanas darbā, lai jauniešos ieaudzinātu „miera kultūru”. 

  Mūsdienu globalizācijas laikmetā, ar tā pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, kā arī nepārtrauktajiem asiņainajiem konfliktiem un kara draudiem, esam aicināti iesaistīties miera un kopējā labuma veicināšanā.   Šodienas saspīlējumus un konfliktus rada plaisa starp bagātajiem un nabagiem, egoisms un individuālisms, finanšu normu neievērošana, terorisms, organizētā noziedzība, fundamentālisms un fanātisms, kas izkropļo reliģijas būtību. Tomēr neraugoties uz šīm negācijām, cilvēki visā pasaulē iesaistās miera veicināšanā, un tas liecina par katra cilvēka sirdī ielikto dziļo vēlmi pēc miera. Šī vēlme ir cieši saistīta ar ilgām pēc piepildītas un laimīgas dzīves. Turklāt, vēlme pēc miera atbilst kādam fundamentālam morāles principam, proti, integrālai visas sabiedrības attīstībai, ko jāsaprot gan kā tiesības, gan kā pienākumu.

  Viens no miera priekšnoteikumiem ir atbrīvošanās no relatīvisma diktatūras un katra cilvēka sirdī Dieva ierakstītā dabiskā morāles likuma atzīšana.

   1.janvāris ir īpaša diena, kad lūdzamies par mieru. Par mieru Baznīcā, pasaulē, ģimenē, cilvēka sirdī. Šī diena ir veltīta Dievmātei. Kopā ar viņu Baznīca ieiet jaunajā gadā, cerot, ka viņa palīdzēs apvaldīt jebkādas dusmas un naidu gan ģimenēs, gan starptautiskajās institūcijās.” Amen.

 Jānis Bulis
Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps

VECĀ GADA NOSLĒGUMĀ

      Laiks aizrit un nekad vairs neatgriežas. Dievs katram cilvēkam noteicis noteiktu laika daudzumu – laicīgo dzīvi, lai tas savā dvēselē piepildītu Dieva plānu. Un šo laiku dēvējam par ilgoto pestīšanas laiku (sal. 2 Kor 6,2), kad mums jāstrādā, līdzdarbojoties žēlastībai savas dvēseles pestīšanai. Kad šis laiks noslēgsies, cita vairs nebūs, bet slikti aizvadīts laiks būs zaudēts.

  Cilvēka zemes dzīvi iezīmē pastāvīga kustība, pastāvīgs un neatgriezenisks laika ritējums, bet mūžībā toties viss būs bez izmaiņām, viss pastāvīgs. Katrs cilvēks paliks tajā mīlestības pakāpē, kādu būs sasniedzis šeit un tagad. Ja tā būs augsta pakāpe, tad šajā augstajā slavas un mīlestības pakāpē cilvēks paliks mūžīgi. Ja šī pakāpe būs zema, tad visā mūžībā cilvēks augstāku neiegūs. Kad noslēgsies laika ritējums, vairs nebūs nekādas attīstības. Ne velti sv. Pāvils mudina nenogurt labajos darbos, jo, kad pienāks laiks, vāksim ražu. Katrs gads, kas aiziet, ir tāds sava veida mudinājums izmantot pašreizējo laiku, svētdarot to mīlestībā.

      Mīlestība svētdara katru darbību, pat visbanālāko un nenozīmīgāko, un piešķir tai mūžīgās dzīves vērtību. Kristietis, šādi dzīvojot, piepilda Dieva nodomus savā dvēselē, sasniedz tādu mīlestības pakāpi, kādu Dievs no viņa sagaida un kādā cilvēks Dievu mīlēs un slavēs mūžībā.

     Kādēļ tikai mīlestība spēj pareizi izmantot laiku? Jo tikai mīlestība spēj pārkāpt laika robežas un pārvērst to mūžībā. Tam, kurš nemīl, nav laika ne Dievam, ne tuvākajam, ne – pretēji šķietamajam – sev. Bet tam, kurš mīl, šis laiks pavairojas kā maize Jēzus rokās, kad Viņš paēdināja cilvēku tūkstošus. Šo maizi lauza un dalīja mūžīgās Mīlestības roka. Cilvēki, kuri patiesi mīl, spēj vienā savas dzīves stundā daudziem daudz dot.

     Šāda veida pārdomas par laika jēdzienu ir sevišķi vajadzīgas uz jauna gada sliekšņa. Šī gada stundas caur mūsu rokām un sirdi ritēs ļoti ātri, bet darāmā mums ir daudz. Ambiciozus plānus kaļ jaunie, stiprie, veselie. Slimie, vājie, gados vecie precīzi cenšas taupīt spēkus. Divpadsmit mēneši – tā ir liela iespēja katram personīgi un visai tautai kopumā. Atcerēsimies, ka tad, ja laiku izmantosim mīlestības garā, tad laika trūkumu nejutīsim, jo vienīgi mīlestība spēj nojaukt laika robežas un tuvināt mūžīgajam. Amen.

Ievietots: 14:00, 28.12.2021                                                                                                               Jānis Bulis
Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps

.                                                                            
* * *
RĒZEKNES JĒZUS SIRDS KATEDRĀLE  

* * *

AGLONAS DIEVMĀTES SANKTUĀRIJS


* * *

MINISTRU KABINETS OTRDIEN PAPLAŠINĀJA IESPĒJAS APMEKLĒT BAZNĪCAS PERSONĀM, KURĀM NAV COVID-19 VAKCINĀCIJAS VAI PĀRSLIMOŠANAS SERTIFIKĀTA.

Ar grozījumiem rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valdība atbalstījusi, ka bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta uzrādīšanas reliģiskās darbības veikšanas vietās vienlaicīgi var atrasties ne vairāk par desmit apmeklētājiem iekštelpās, katram apmeklētājam nodrošinot ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamo telpu platības un lietojot FFP-2 respiratorus.

Tāpat tiek noteikts, ka pirms ieejas reliģiskās darbības veikšanas vietā, reliģiskā organizācija nodrošina katram apmeklētājam FFP-2 respiratoru. Minēto respiratoru iegādi nodrošina pati reliģiskā organizācija un rīkojuma projekts neparedz sniegt atbalstu to iegādei nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai.

Vienlaikus būs jānodrošina, ka pulcēšanās epidemioloģiski drošā vidē nenotiek vienlaikus ar pulcēšanos, kurā netiek uzrādīti vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāti.

Attiecībā uz maksimālo apmeklētāju skaitu reliģiskās darbības veikšanas vietā tiek uzsvērts, ka šajā skaitā neietilpst reliģiskās organizācijas garīgais un kalpojošais personāls, kas reliģiskās darbības veikšanas vietā pilda savus pienākumus. Proti, vienlaicīgi reliģiskās darbības veikšanas vietā var atrasties ne vairāk kā desmit apmeklētāji, kuriem nav derīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta. Arī katram apmeklētājam paredzētos 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamo telpu platības, nosaka no tās reliģiskās darbības veikšanas vietas telpas platības, kas paredzēta apmeklētājiem.

Iepriekš bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta uzrādīšanas varēja notikt individuāli reliģisko vietu apmeklējumi, ja tie ierobežoti laikā, proti, ne ilgāk par 15 minūtēm, katram apmeklētājam nodrošināti ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamo telpu platības un tiek lietotas sejas maskas, kā arī tiek nodrošināts, ka pulcēšanās epidemioloģiski drošā vidē nenotiek vienlaikus ar individuāliem apmeklējumiem, kuros netiek uzrādīti vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāti.

Lai gan, grozījumus iesniegušās Veselības ministrijas (VM) ieskatā, spēkā esošais tiesiskais regulējums ir samērīgs un ir izsvērts no epidemioloģisko risku viedokļa, to bija nepieciešams precizēt, lai salāgotu ar citiem sava veida līdzīgajiem ierobežojumiem, tādējādi rīkojuma projekts saprātīgi un samērīgi, izvērtējot arī epidemioloģiskos riskus, paplašina personu, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, iespēju apmeklēt reliģisko darbību veikšanas vietas.

VM norāda, ka daļai sabiedrības reliģiskās darbības veikšanas vietas apmeklējumam ir būtiska loma, daļa no dzīvesveida un savas emocionālās labsajūtas nodrošināšanas avots. "Būtiski uzsvērt, ka iespēja apmeklēt reliģiskās darbības veikšanas vietu ir viens no reliģijas brīvības kā cilvēka pamattiesību izpausmes veidiem un ir būtiski," pauž VM.

Kā ziņots, valstī izsludinātā ārkārtējā situācija ir spēkā līdz nākamā gada 11.janvārim, un tās laikā personām bez Covid-19 sertifikātiem būtiski ierobežota dažādu pakalpojumu saņemšana, kā arī noteiktas vēl vairākas epidemioloģiskās drošības prasības.

Ierobežojumi:
- Darbību sāk ne agrāk kā 6.00 un beidz ne vēlāk kā 23.00.
- Visi pareizi lieto sejas maskas.
- Vienai personai vismaz 15 m2, ja apmeklētāji stāv norādītajās individuālajās stāvvietās.
- Sēdvietās blakus 2 personas no dažādām mājsaimiecībām vai vienas mājsaimniecības pārstāvji (līdz 10 cilvēkiem, t.sk. līdz 4 pieaugušajiem un līdz 6 bērniem).
- Divu sēdvietu distance. 
- Rindās sēdvietas izkārtotas pamīšus.
- Īsteno vispārējās drošības pasākumus.
- Dievkalpojumi pieejami tikai personām ar vakcinācijas/ pārslimošanas sertifikātu.
Darbības laika izņēmumi Ziemassvētkos:
- 2021. gada 19. – 24. decembrī bez darba laika ierobežojuma,

- 2021. gada 25. un 26. decembrī ne vēlāk kā līdz pusnaktij,
- naktī uz 2022. gada 7. janvāri bez darba laika ierobežojuma.
- Dievnamus iespējams apmeklēt individuāli ne ilgāk par 15 minūtēm, laikā, kad nenotiek pulcēšanās (dievkalpojumi) vakcinētām/ pārslimojušām personām. 
- Pareizi lieto sejas maskas, ievēro vispārējos drošības pasākumus.
- Vienai personai vismaz 15 m2. 

* * *

SĒRU VĒSTS

2021.gada 18.oktobrī mūžībā aizsaukts Rēzeknes – Aglonas diecēzes priesteris, Daugavpils sv. Pētera Ķēdēs draudzes prāvests, Daugavpils dekanāta dekāns Mihails Sivickis.
Bēru sv. Mise (bez koncelebras; iekštelpās drīkst piedalīties ne vairāk kā 10 cilvēkiem) notika 21.oktobrī, 11.00 Daugavpils sv. Pētera Ķēdēs baznīcā. Pēc Mises izvadīšana uz Daugavpils Katoļu kapiem (ārtelpās drīkst piedalīties ne vairāk kā 20 cilvēki).
Priesteris M.Sivickis dzimis Indras draudzē 1979.gada 15.septembrī, par priesteris ordinēts 2004.gada 12.septembrī. Studējis Baznīcas kanoniskās tiesības Venēcijā, ieguvis doktora grādu. Pildīja Latvijas    Starpdiecēžu tiesas vikāra pienākumus laulību lietās, bija Daugavpils pašvaldības policijas kapelāns, koordinēja priestera-mocekļa V.Litaunieka beatifikācijas lietas ierosināšanai nepieciešamo dokumentu vākšanu.
Priestera Mihaila Sivicka aiziešana ir liels zaudējums Rēzeknes – Aglonas diecēzei, visai Baznīcai Latvijā, taču noteikti liels prieks Debesīm.

MŪŽĪGO MIERU DOD VIŅAM, KUNGS,
UN MŪŽĪGĀ GAISMA LAI ATSPĪD VIŅAM!

Saite uz video:
https://youtu.be/Dq7WvcZDY3w


* * *

VISSVĒTĀKĀS JAUNAVAS MARIJAS DEBESĪS UZŅEMŠANAS
SVINĪBU PROGRAMMA
2021.GADA 11. LĪDZ 15. AUGUSTĀ

  SVĒTKU PROGRAMMA 2021
11.augusts, trešdiena
SLIMNIEKIEM VELTĪTĀ DIENA

12.00  

Dienas sv.Mise

Pie bazilikas dārza altāra

b. J.Bulis

dzied Ludzas draudzes koris     

19.00 

Vakara sv.Mise

Pie bazilikas dārza altāra

pr. R.Stankevičs, MIC

dzied Stirnienes draudzes koris   

12.augusts, ceturtdiena
ĢIMENĒM VELTĪTĀ DIENA

12.00  

Dienas sv.Mise

Pie bazilikas dārza altāra

b. J.Bulis

dzied Preiļu draudzes koris

19.00 

Vakara sv.Mise

Pie bazilikas dārza altāra

pr. A.Ševels, MIC

dzied Aglonas bazilikas draudzes koris

13.augusts, piektdiena

12.00  

Dienas sv.Mise      

Pie bazilikas dārza altāra

pr. M.Klušs

dzied Balvu draudzes koris     

SVĒTĀ MEINARDA svinības

19.00  

sv.Mise

Pie bazilikas dārza altāra

b. E.Pavlovskis

dzied Rēzeknes Jēzus Sirds draudzes koris   

14.augusts, sestdiena

9.00  

Sv.Mise

Pie bazilikas dārza altāra

Paulīnieši

dzied Aglonas bazilikas draudzes koris 

12.00  

Sv.Mise

Pie bazilikas dārza altāra

b. A.Kravalis,

bīskapi koncelebrē

dzied Daugavpils Jēzus Sirds draudzes koris 

VISSVĒTĀKĀS  JAUNAVAS  MARIJAS  DEBESĪS  UZŅEMŠANAS  obligātās svinības

19.00   

Sv.Mise ar iestiprināšanu

pie pāvesta altāra

Arhibīskaps

Z.Stankevičs

dzied Rēzeknes Jēzus Sirds draudzes koris

22.00   

Tautas krustaceļš

sakrālajā laukumā

b. J.Bulis,

b. E.Pavlovskis

dzied apvienotais koris, diriģē I.Lazdāne 

23.30   

Pusnakts sv.Mise

pie pāvesta altāra

pr. St.Prikulis

dzied Baltinavas draudzes koris

15.augusts, svētdiena

7.00 

Sv.Mise latīņu valodā    

bazilikas kriptā   

 

 

8.00

Sv. Mise ar iestiprināšanu

Pie bazilikas dārza altāra

b. V.Stulpins

Dzied koris I.Sajevskas vadībā

10.00

Sv.Mise poļu valodā

bazilikas kriptā    

pr. R.Maciejewskis

 Dzied koris I.Ivanovas vadībā

12.00

 

 
 

 

 13.45  

Svētku galvenā sv.Mise,

Te Deum,

 

Valsts prezidenta uzruna,

Valsts himna

pie pāvesta altāra

pāvesta sūtnis Baltijas valstīs V.E. arhibīskaps Petar Antun Rajič, bīskapi koncelebrē 

dzied apvienotais koris, diriģē I.Lazdāne

14.00 

Svētku noslēgums

 

 

 

     Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis

        
NORĀDĪJUMI PAR COVID-19 EPIDEMIOLOĢISKĀS
DROŠĪBAS PRASĪBĀM SVĒTCEĻNIEKIEM

AGLONAS DIEVMĀTES STARPTAUTISKAJĀ SVĒTVIETĀ
VISSVĒTĀKĀS JAUNAVAS MARIJAS DEBESĪS UZŅEMŠANAS SVINĪBĀS
2021.GADA 11. LĪDZ 15. AUGUSTĀ
 

Svētceļniekiem dodoties kājām, jāievēro šādi nosacījumi:

1.       svētceļojuma laikā personas pārvietojas, ieturot 2 m distanci un novēršot drūzmēšanos. Grupu lielums nevar pārsniegt 50 personas (ja visu svētceļojuma laiku tā atrodas ārā). Ja visi grupā ir imunizēti (ir sadarbspējīgs sertifikāts par vakcināciju vai pārslimošanu), tad ierobežojumi netiek piemēroti;

2.       ja nepieciešama pulcēšanās iekštelpās (piem., palikšana pa nakti), personām obligāti jālieto mutes un deguna aizsegi (turpmāk – maskas) un jāievēro maksimāli pieļaujamais personu skats: līdz 20 personām. Ja visi grupā ir imunizēti (ir sadarbspējīgs sertifikāts par vakcināciju vai pārslimošanu), tad ierobežojumi netiek piemēroti;

3.       visa svētceļojuma laikā (maršruta garumā) svētceļojuma organizētājs ir atbildīgs par visu drošības prasību ievērošanu;

4.       personām, kurām ir digitālais sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts ir jārūpējas par tā derīgumu visā svētceļojuma laikā, savlaicīgi apzinot testēšanas vietas maršrutā.


14. augustā plkst. 19:00 un 15. augustā plkst. 12:00

·         Lai piedalītos svētku dievkalpojumos 14. augustā plkst. 19:00 un 15. augustā plkst. 12:00 epidemioloģiski daļēji drošā režīma sektorā* (kurā cilvēku skaits, ieskaitot personas līdz 12 gadu vecumam, nepārsniegs 1000), iepriekš jāreģistrējas Aglonas bazilikas informācijas centrā pa tālr. +371 25911536 vai e-pastu info.aglona@inbox.lv (informācija bazilikas mājaslapā www.aglonasbazilika.lv).

* Pasākums ir epidemioloģiski daļēji drošs, ja dalībniekiem ir vismaz sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kas apliecina, ka 6 h laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs, vai persona pēdējo 48 h laikā ir veikusi Covid-19 testu, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS, un tas ir negatīvs).


·         Savukārt personām ar derīgu digitālo sadarbspējīgo sertifikātu par vakcināciju vai pārslimošanu dalība minētajos dievkalpojumos nav ierobežota un iepriekš nav jāreģistrējas.

·         Lai piedalītos svētajās Misēs plkst.12:00 un 19:00, visiem būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments kopā ar digitālo sadarbspējīgu sertifikātu par Covid-19 pārslimošanu, vakcināciju vai negatīvu testu (48h derīgo vai antigēnu testu, kas derīgs 6 h).


Dievkalpojumi 11.-13. augustā

·         Uz citiem dievkalpojumiem iepriekš pieteikties nav nepieciešams, tomēr tajos atļautais cilvēku skaits būs ne vairāk kā 1000 cilvēki. Lai piedalītos svētajās Misēs, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments kopā ar digitālo sadarbspējīgu sertifikātu par Covid-19 pārslimošanu, vakcināciju vai negatīvu testu (48h derīgo vai antigēnu testu, kas derīgs 6 h). 

·         Pasākuma norises vietā būs izvietota informācija par epidemioloģiskās drošības prasībām un piesardzības pasākumiem. Savukārt cilvēku plūsmas kontroli gan pirms dievkalpojumiem, gan to laikā un pēc dievkalpojumiem, kā arī sabiedriskās drošības un epidemioloģisko prasību uzraudzību veiks gan draudzes brīvprātīgie, gan atbildīgie dienesti (Valsts policijas un Zemessardzes pārstāvji).

·         Informējam, ka Aglonas bazilikas draudzes teritorijā nebūs pieejamas telšu vietas, un iepriekšēja naktsmītņu pieteikšana ir obligāta. Vietu skaits ir ne vairāk kā 400 personām, kuras ir vakcinētas vai pārslimojušas. Ņemot vērā minēto, tos, kas Aglonā vēlēsies palikt pa nakti Aglonas bazilikas draudzes telpās, aicinām savlaicīgi sazināties ar Aglonas bazilikas draudzi, kā arī sekot līdzi draudzes mājaslapā izvietotajai informācijai. Sk.arī: http://www.aglonasbazilika.lv

·         Vēršam uzmanību, ka šogad Aglonas bazilikas teritorijā netiks veikta tirdzniecība, bet pieguļošajā teritorijā tiks piedāvāti izbraukuma ēdināšanas pakalpojumi.

·         Atgādinām, ka ikviens, kurš šaubās par savu veselības stāvokli, ir aicināts palikt mājās un piedalīties dievkalpojumos attālināti, tādējādi rūpējoties par sevi un citiem.

  Ievietots: 15:00, 23.07.2021.                                                                             radieceze.lv

* * *


ZILUPES ROMAS KATOĻU BAZNĪCAS KONSEKRĀCIJA (21.07.2019.)

* * *

RUGĀJU ROMAS KATOĻU BAZNĪCAS KONSEKRĀCIJA (14.07.2019.)

* * *

Lieldienu LAIKA VII SVĒTDIENA 

x   Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā Jēzus lūdzas par mums. Mēs esam tie, kas ir ieradušies, lai ieticētu Viņam caur Apustulisko sludināšanu, ko ir saņēmusi Viņa Baznīca.
        Jēzus apustuļiem parādīja savu godību un darīja zināmu Tēva vārdu un mīlestību, kura Viņam pret mums bija jau „pirms pasaules radīšanas”.  Viņš atklāja, ka Viņš un Tēvs ir viens (sal. 14, 9).
        
        Jēzus ir „pirmais un pēdējais” (sal. Is 44, 6), Dāvida sakne (sal. Is 11, 10;  2 Sam 7, 12), – kā tas pateiks Otrajā lasījumā.
       Mākoņu un tumsas ieskauts – kā Dievs Sinaja kalnā (sal. Izc  19,16) – Viņš ir „Karalis… Visaugstais pār visu zemi, ” – kā tas tiek dziedāts šīsdienas Psalmā.
    Paaugstināts pie Dieva labās rokas – kā to redz Stefans – Pirmajā lasījumā – Kungs aicina mūs caur Baznīcu – Viņa Līgavu.
Lasīt tālāk

* * *

kunga debeskāpšana 

x    Cisterciešu abats Geriks no Iņī, apcerot Kristus debeskāpšanas notikumu, raksta: „Šajā dienā Kristus, mācekļiem redzot, pacēlās debesīs.” (sal. Apd 1, 10) Sev līdzi Jēzus pacēla arī mācekļu sirdis, iededzot tajās mīlestību pret sevi un apsolot, ka reiz arī viņu miesa līdzīgā veidā pacelsies debesīs. Patiesi, šodien Kristus paceļas augstāk par ķerubiem un lido ar vētras spārniem (sal. Ps 17, 11). Viņa spēks ir varenāks par eņģeļu spēku.

    Pēc augšāmcelšanās, kad Jēzus četrdesmit dienas vairākkārt bija parādījies mācekļiem, runājis par Dieva valstību un ar tiem ieturējis kopīgu maltīti, Viņš pavēlēja mācekļiem neaiziet no Jeruzalemes pirms Svētā Gara atnākšanas (sal. Apd 1, 3-4). Pēc tam Viņš mākonī tika pacelts debesīs (sal. Apd 1, 9). Debeskāpšana tiek parādīta kā pēdējais notikums Galilejā, ar kuru noslēdzas evaņģēlista Marka liecība par Jēzu (sal. Mt 28, 16-20).

    Īsi pirms debeskāpšanas Jēzus gribēdams, lai visi būtu vienībā ar Dievu, sūtīja apustuļus misijā darīt par mācekļiem visas tautas, kristot tās Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā un mācot pildīt visu, ko Viņš ir pavēlējis (sal. Mt 28, 19 ).
            Lasīt tālāk

* * *

Lieldienu LAIKA VI SVĒTDIENA 

x     „Es jums atstāju mieru, es jums dodu savu mieru; ne tā kā pasaule dod, es jums dodu” ( 14, 27). Par kāda veida mieru Jēzus runā šajā Evaņģēlija fragmentā? Viņš nerunā par ārējo mieru, kas pastāv tādēļ, ka nenotiek kari un konflikti starp dažāda veida cilvēkiem vai nācijām. Par šāda veida mieru Viņš runā arī citos gadījumos, piemēram, kad saka: „Svētīgi ir miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva dēliem.”
    Šīsdienas Evaņģēlija fragmentā Viņš runā par cita veida mieru – par iekšējo sirds mieru; personu, kura ir mierā pati ar sevi un Dievu. Tas ir skaidri redzams no tā, ko Jēzus nekavējoties pievieno šajā Jāņa Evaņģēlija fragmentā: „Lai jūsu sirdis neuztraucas un lai nebīstas!” Tas ir vissvarīgākais miers. Bez šī miera nevar pastāvēt nekāds cita veida miers. Miljards netīru ūdens pilienu nepadara okeānu tīru un miljards satrauktu siržu nepadara cilvēci mierīgu.

            Lasīt tālāk

* * *

Lieldienu LAIKA V SVĒTDIENA 

x      Pateicoties Dieva labestībai un iejūtībai, Viņa valstības durvis ir tikušas atvērtas visiem – gan jūdiem, gan pagāniem.

Šī ir labā vēsts, kuru Pāvils un Barnaba sludina Pirmajā lasījumā. Līdz ar Baznīcas – jaunās Jeruzalemes – atnākšanu –, par kuru runā Jānis Otrajā lasījumā – Dievs visu dara jaunu.

       Viņa Baznīcā „vecā nāves kārtība” pazūd, un Dievs uz visiem laikiem uzceļ savu mājokli cilvēku vidū, lai visas tautas „vienmēr būtu Viņa ļaudis un pats Dievs būtu ar viņiem”. Tādējādi praviešu dotie apsolījumi ir piepildījušies (sal. Ez 37, 27; Is 25, 8; 35,10).
            Lasīt tālāk

* * *

Lieldienu LAIKA IV jeb labā gana SVĒTDIENA 

x      Ja kādreiz Viņš mums ļauj gūt “brīnišķīgu lomu”, tad tas ir tāpēc, ka vēlas, lai mēs atklātu savu aicinājumu, kas izpaužas dažādi, un ka dzīvei nav jāpaliek sapītai bezjēdzības tīklos un visā tajā, kas anestezē sirdi. Aicinājums nozīmē neapstāties krastā ar tīkliem rokās, bet sekot Jēzum pa ceļu, ko Viņš mums paredzējis iet mūsu pašu laimes un apkārtesošo labuma dēļ.” (pāvests Francisks, Vēstījums Lūgšanu dienā par aicinājumiem, 2019. gada 13. janvāris) 
      Vecajā Derībā Dievs tiek parādīts kā savas tautas Gans, bet Viņa tauta kā ganāmpulks: „Kungs ir mans Gans.” (Ps 23, 1) „Viņš ir mūsu Dievs, bet mēs – Viņa tauta, Viņa ganāmpulka avis” (Ps 95, 7). Tāpat arī pravietis Isajs, pravietojot par gaidāmo Mesiju, izmantojot gana tēlu, izsakās: „Kā gans Viņš baro savu ganāmpulku.” (Is 40, 11) Ar pravieša Ezehiēla starpniecību Dievs apsola, ka pats uzmeklēs un vedīs atpakaļ savas avis (sal. Ez 34, 11), kā arī glābs tās no tiem, kuri, izliekoties par ganiem, tās plosa (sal. Ez 34, 23).
Lasīt tālāk

* * *

Lieldienu  LAIKA III SVĒTDIENA 

x       Lasot Evaņģēliju, kuru sarakstījis svētais Jānis, ir skaidrs, ka tas noslēdzas ar 20 pantu. Ja 21 pants tika pievienots vēlāk, rodas jautājums: kādēļ evaņģēlists vai kāds no viņa mācekļiem juta nepieciešamību no jauna aktualizēt patiesību par Kristus augšāmcelšanos?
      Mācība, kas izriet no šīs Evaņģēlija rindkopas, ir tāda, ka Jēzus ir augšāmcēlies ne tikai „tā starp citu”, bet patiesi, jaunā miesā. Un, iespējams, atsaucoties uz šo epizodi, Pēteris vēlāk Apustuļu darbos teiks: „Pēc Viņa augšāmcelšanās no mirušajiem, mēs kopā ar Viņu ēdām un dzērām” (Apd 10, 41)
    Jāņa Evaņģēlijā Jēzus dialogs ar Pēteri seko pēc ainas, kurā Viņš, kopā ar  apustuļiem ēd ceptas zivis. Trīs jautājumi: „Vai tu mani mīli?” Trīs atbildes: „Tu zini, ka es Tevi mīlu.” Trīs secinājumi: „Baro manas avis!”

    Ar šiem vārdiem Jēzus Pēterim piešķir de facto – un saskaņā ar katolisko interpretāciju, viņa pēctečiem – augstāko un universālo ganītāja amatu, kas ietver visu Kristus ganāmpulku. Viņš piešķir viņam primātu, ko Viņš apsolīja, sakot: „Tu esi Pēteris un uz šīs klints es uzcelšu savu Baznīcu. Tev es došu debesu valstības atslēgas.”(Mt 16, 18-19)
               
Lasīt tālāk

* * *

KUNGA ŽĒLSIRDĪBAS SVĒTDIENA

x
  Savu parādīšanos laikā māsai Faustīnai Jēzus vairākkārt lūdza, lai dievišķajai Žēlsirdībai tiktu veltīti svētki un lai tie tiktu svinēti Lieldienu otrajā svētdienā, kuras liturģiskajos tekstos tiek runāts par Gandarīšanas sakramenta iedibināšanu, par dievišķās Žēlsirdības tiesu. Šie svētki, kas jau bija ieviesti Polijā un svinēti Vatikānā, vispārējā Baznīcā tika izsludināti 2000. gada 30. aprīlī – māsas Faustīnas kanonizācijas dienā. Dievišķā kulta un Sakramentu disciplīnas kongregācijas dekrētā norādīts, ka ,,visā pasaulē Lieldienu otrā svētdiena tiks dēvēta par dievišķās Žēlsirdības svētdienu kā nemitīgs aicinājums kristīgajai pasaulei paļāvībā uz dievišķo labsirdību saskatīt grūtības un pārbaudījumus, ko cilvēce piedzīvos turpmākajos gados”. Šis ir augstākais Apustuliskā Krēsla apstiprinājums, kādu vien Baznīca var piešķirt privātai atklāsmei, tādējādi izpildot Jēzus lūgumu, ko Viņš izteica svētajai Faustīnai.
      Vienā no parādīšanās reizēm viņa dzirdēju šos vārdus: ,,Mana meita, pastāsti visai pasaulei par manu neaptveramo žēlsirdību. Es vēlos, lai Žēlsirdības svētki būtu patvērums un aizsargs visām, bet īpaši nabaga grēcinieku dvēselēm. Šajā dienā ir atvērti manas maigās žēlsirdības visdziļākie krājumi.
            Lasīt tālāk

* * *




* * *

LIELĀ SESTDIENA

x        Šajā svētajā dienā, kad tāpat kā Lielajā piektdienā netiek svinēts Mises upuris, Baznīca mūs aicina apcerēt Jēzus dzīves sāpīgos noslēpumus, kas saistās ar Viņa ciešanām, nāvi pie krusta un nokāpšanu mirušo valstībā. Esam aicināti pārdomāt Dieva bezgalīgās mīlestības apliecinājumu, lai no jauna varētu atjaunot savās sirdīs varbūt atdzisušo mīlestību. Esam aicināti raudzīties ar cerību, ka nāve nav beigas, bet posms ceļā uz mūžīgo dzīvi, saskatīt savas situācijas, kas liekas bezcerīgas, gaidīt, kad tajās ienāks Kristus gaisma un izklīdinās tumsu. Dieva plāns attiecībā uz mums ir vienmēr saistīts ar augšāmcelšanos, tas ir, negaidītu un brīnumainu izeju no situācijas.
    Baznīca šodien godina Dieva Dēlu, kas pēc krusta nāves tika guldīts kapā. Tas, kurš ir Dzīvība un Augšāmcelšanās, tiek ielikts kapā. Bet ne jau tāpēc Kristus nomira un tika apbedīts, ka Viņš būtu cietis sakāvi, gluži pretēji, tāpēc, ka mūs mīlēja līdz galam, un Viņa griba bija svētdarīt un piešķirt jaunu jēgu pat vistumšākajām mūsu dzīves lappusēm, kuras bija izkropļojis mūsu grēks, Viņš gribēja svētdarīt mūsu nāvi un mūsu guldīšanu kapā.
                Lasīt tālāk

* * *

LIELĀ PIEKTDIENA

x     Ja uzlūkosiet Kunga krustu, jūs redzēsiet, ka Kristus ir noliecis galvu, it kā gribētu dāvāt mums skūpstu. Jūs redzēsiet Viņa Sirdi, kas ir atvērta, lai sniegtu mums patvērumu. Viņš nomira uz krusta tāpēc, ka mīlēja mūs, un Viņš grib, lai mēs mīlētu cits citu, kā Viņš mīl katru no mums. Uzlūkojot krustu, mēs saprotam, cik ļoti Kristus mūs ir mīlējis. Ja zinām, ka Kristus krusts ir zīme Viņa lielajai mīlestībai uz mums, tad pieņemsim Viņa krustu visā, ko Viņam labpatīk mums dot. (sv. Terēze no Kalkutas)
      Vecās derības laikā attiecības starp Dievu un Viņa tautu ir raksturotas kā laulības derība: Dievs ir dievišķais Līgavainis un Izraēlis – Viņa Līgava. Derība, kas tika noslēgta Sinaja kalnā, tiek pielīdzināta laulības derībai starp līgavaini un līgavu. Izraēļa pārkāpumi, pielūdzot zelta teļu un darot citas ar elkdievību saistītas lietas, tika uzskatīti kā šīs laulības derības laušana (sal. Ez 16, 59). Dievs, kas vienmēr ir uzticīgs dotajiem solījumiem, nepameta savu Līgavu, bet ar praviešu starpniecību (sal. Jer 3, 20; Hos 2, 16) apsolīja tai piedot un noslēgt jaunu laulības derību: „Es atjaunošu savu derību ar tevi, un tu zināsi, ka es esmu Kungs.” (Ez 16, 62) Pateicoties jaunajai derībai, Izraēlis un visas tautas ne tikai iegūs piedošanu, bet arī tiks ievesti mūžīgā vienībā ar Dievu.
                Lasīt tālāk

* * *

LIELĀ CETURTDIENA

x         Tā ir dienišķā Maize, kāpēc To pieņemt tikai reizi gadā? Pieņem To, kas nes labumu tavai dienai, ik dienas. Dzīvo tā, lai būtu cienīgs To pieņemt ik dienas. Tas, kurš nav cienīgs To pieņemt ik dienas, nav cienīgs pieņemt arī reizi gadā. (sv. Ambrozijs no Milānas) 
   Euharistijas svinību izcelsmes pamatā ir divas darbības vietas un laika ziņā atšķirīgas ebreju liturģiskās pulcēšanās, kā Jēzus pats tās piedzīvojis: pirmkārt, ikdienas vai iknedēļas Vārda liturģija sinagogā, otrkārt, liturģija ģimenē – ik nedēļu kā sabata mielasts, ik gadu kā Pashas mielasts.
        Pirmā liturģija, kas notika katrā sabatā, ir pielīdzināma Dieva Vārda liturģijai. Tās laikā ticīgie sapulcējās pusaplī vai četrstūra veidā, bet vadītājs sēdēja uz paaugstinājuma. Sapulcēto priekšā atradās pults lasīšanai. Goda vietā esošajā tabernākulā salikti Toras, Dieva Vārda, Rakstu ruļļi, kuri tika lasīti sabata laikā un komentēti (sal. Lk 4, 16-21).
             Lasīt tālāk

* * *

kunga ciešanu SVĒTDIENA

x     Pāvests Francisks, runājot par kristiešu cerību, atgādina, ka Dievs vienmēr ir lielāks par mums, un mēs, kas esam radīti pēc Viņa attēla un līdzības, nedrīkstam Viņu pazemināt līdz savam lielumam vai pielīdzināt citiem dieviem, veidotiem pēc mūsu attēla un pielāgotiem mūsu vēlmēm. Bet, uzticoties Dieva vārdam, un, cerot uz Viņa apsolījumiem, ņemot dalību Viņa dzīvē un priecājoties par Viņa gādību, kas atklāta Viņa Dēla dzimšanā, nāvē un augšāmcelšanā, mēs esam aicināti kļūt arvien vairāk un vairāk līdzīgāki Viņam (sal. Uzruna vispārējās audiences laikā 2017. gada 11. janvārī ).
            Lasīt tālāk

* * *


GAVĒŅA  LAIKA V SVĒTDIENA

x
   Gavēņa laika piektās svētdienas Evaņģēlijs runā par sievieti, kura pieķerta laulības pārkāpšanā. Šis notikums vēstī par Dieva žēlsirdību, Dieva, kurš nevēlas grēcinieka nāvi, bet lai tas atgrieztos un dzīvotu.

    Notikumi risinās uz Tempļa kalna. Jēzus māca tautu, un ierodas daži rakstu mācītāji un farizeji, velkot pie Viņa sievieti, kura pieķerta laulības pārkāpšanā. Sieviete atrodas vidū starp Jēzu un pūli – starp Dieva Dēla žēlsirdību un apsūdzēto vardarbību un dusmām. Patiesībā viņi nenāca pie Jēzus, lai uzzinātu Viņa viedokli, bet ievilinātu Viņu slazdā. Ja Jēzus būtu ņēmis vērā Likuma prasības, apstiprinot, ka sievieti nepieciešams nomētāt ar akmeņiem, Viņš būtu zaudējis savu tēlu kā maigs un labestības pilns cilvēks, kas tik ļoti sajūsmināja Viņa sekotājus. Ja Viņš būtu gribējis būt žēlsirdīgs, viņš būtu nostājies pret Likumu, kuru, kā Viņš pats bija teicis, nav nācis atcelt, bet piepildīt (sal. Mt 5, 17).
                Lasīt tālāk


* * *


MŪŽĪBĀ AIZGĀJIS priesteris juris mukāns
x      2019. gada 3. aprīlī, trešdien, mūžībā aizgāja Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas draudzes prāvests, priesteris Juris Mukāns.

Bēru svētā Mise notiks sestdien, 6. aprīlī, plkst. 11, Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas baznīcā. Pēc svētās Mises apbedīšana Daugavpils katoļu kapos.

Priesteris Juris Mukāns dzimis 1938. gada 30. oktobrī, Kalupes pagastā, Antoņinas un Staņislava Mukānu ģimenē. Viņš bija jaunākais no septiņiem bērniem kalupiešu Staņislava un Antoņinas ģimenē. Ticības dāvanas skaistumu viņam un pārējiem bērniem palīdzēja atklāt vecāki. Jau kopš agras bērnības viņam ir paticis pavadīt laiku Kunga klātbūtnē baznīcā.

            Aicinājumu uz priesterību viņš saņēmis un izjutis jau agrā bērnībā. Reiz, kad Jurim un vecākajam brālim Staņislavam priesteri jautājuši, par ko zēni vēlētos kļūt, kad izaugs lieli, viņi vienbalsīgi atbildējuši, ka būs priesteri. Jau kopš bērnības viņš ir aktīvi iesaistījies kalpošanā Dievam: gan dodoties īsākos un garākos svētceļojumos uz tuvākajām kaimiņu draudzēm, gan dziedot baznīcas korī pie ērģelēm, kalpojot pie altāra kā ministrants un ņemot dalību euharistiskajās procesijās. Šie kalpojumi, kurus viņš centies darīt ar lielu mīlestību, ir palīdzējuši un sagatavojuši viņu lielajam un cēlajam priestera kalpojumam.
                Lasīt tālāk

* * *


GAVĒŅA  LAIKA IV SVĒTDIENA

x
    Līdzībās par žēlsirdību Jēzus atklāj Dievu kā Tēvu, kurš nepadodas, līdz kamēr ar līdzjūtību un žēlsirdību nav iznīcinājis grēku un uzveicis noraidīšanu.  Mēs pazīstam šīs līdzības, īpaši trīs: par nomaldījušos avi, pazudušo drahmu un līdzību par tēvu un diviem dēliem (sal. Lk 15, 1-32). Šajās līdzībās Dievs  vienmēr tieks tādīts priekšā kā prieka piepildīts, īpaši tad, kad piedod. Tanīs atrodam mūsu ticības un Evaņģēlija kodolu, jo žēlsirdība ir atklāta kā spēks, kas uzvar, kas piepilda sirdis ar mīlestību un mierina ar piedošanu (Misericordiae Vultus, 9).

    Dēls, lai gan viņš bija atstājis viņu, kaut arī viņš izšķērdējis visu savu mantojumu, brīvību, vienmēr bija tēva sirdī. Tēvs ar pacietību, mīlestību, cerību un žēlastību nepārtrauca par viņu domāt, un, tiklīdz viņš viņu ieraudzīja vēl tālu esam, viņš steidzās viņam pretī, lai satiktu un ar maigumu viņu apskautu – Dieva maigumu, bez pārmācības vārdiem. Un tas ir tēva prieks. Šajā apskāvienā izpaužas viss šis prieks: viņš ir atgriezies! Dievs mūs vienmēr gaida, Viņš nekad nav noguris. Jēzus mums parāda šo žēlsirdīgo Dieva pacietību, lai mēs atgūtu paļāvību, cerību –  vienmēr! Vācu teologs Romano Guardini teica, ka Dievs atbild uz mūsu vājumu ar savu pacietību, un tas ir iemesls mūsu uzticībai, mūsu cerībai (sal. Glaubenserkenntnis [Würzburg, 1949], 28. lpp.). Tas ir kā dialogs starp mūsu vājumu un Dieva pacietību.
              Lasīt tālāk

* * *


GAVĒŅA  LAIKA III SVĒTDIENA

x
    Lielā gavēņa trešās svētdienas evaņģēlijs runā par Dieva žēlastību un mūsu pārveidošanos. Jēzus stāsta līdzību par neauglīgo vīģes koku. Cilvēks to ir stādījis savā dārzā un ar lielu pārliecību katru vasaru viņš dodas, lai meklētu tā augļus, bet viņš tos neatrod, jo šis koks ir neauglīgs. Tā kā šī vilšanos atkārtojas jau trīs gadus, viņš domā, ka vīģes koks ir jānocērt. Tad viņš pasauc vīna dārza kopēju un pauž neapmierinātību, liekot viņam nocirst koku, lai tas vairs nevajadzīgi neizmantotu zemi. Bet vīnkopis lūdz īpašniekam būt pacietīgam un lūdz atlikt nociršanu uz vienu gadu, kura laikā viņš rūpēsies par to, lai veicinātu tā produktivitāti. Tā ir līdzība. Ko nozīmē šī līdzība? Ko raksturo šī līdzība?

    Vīna dārza saimnieks personificē Dievu Tēvu un vīnkopis ir Jēzus tēls, bet vīģes koks ir vienaldzīgas un neauglīgas cilvēces simbols. Jēzus iejaucas par labu cilvēcei – un Viņš to dara vienmēr –  un lūdz Tēvu gaidīt un dot vīģes kokam vēl vairāk laika, lai mīlestības un taisnīguma augļi tajā varētu rasties. Vīģeskoks, ko līdzībā aprakstītais saimnieks grib nocirst, ir cilvēka, kas nespēj dalīties un darīt labu simbols. Tas ir tāda cilvēka simbols, kas dzīvo tikai sev, nepazīstot izsalkumu, grimstot savas dzīves ērtībās, nespējot pacel skatienu un atvērt sirdi tiem, kuri ir blakus viņam, kuri cieš nabadzību un dažāda veida grūtības. Šādas garīgās neauglības un egoistiskās attieksmes priekšā tiek nolikta dārznieka lielā mīlestība un rūpes par vīģeskoku. Viņš ir pacietīgs, gaida, velta tam savu laiku un pūles. Viņš apsola saimniekam vēl vairāk rūpēties par šo nelaimīgo koku.
            Lasīt tālāk


* * *


GAVĒŅA  rekolekcijas katehētiem 2019
x

    Zinām, ka ikviena ļaunuma cēlonis ir grēks, kas kopš savas parādīšanās starp cilvēkiem pārtrauca vienotību [komūniju] ar Dievu, ar citiem un ar radību, ar kuru esam saistīti vispirms savā miesā. Saraujot komūniju ar Dievu, tika bojāta arī harmonija starp cilvēciskajām būtnēm un ar vidi, kurā tās tika aicinātas dzīvot, tādējādi dārzs pārtapa par tuksnesi (sal. Rad 3,17-18). Runa ir par to grēku, kas pašam cilvēkam liek sevi iedomātiek kā radības dievu justies kā absolūtam saimniekiam un izmantot to ne Radītāja gribētajam mērķim, bet personīgajām interesēm par zaudējumu radībām un pārējiem [cilvēkiem].

 

    Ceļojums uz Pashu mūs aicina atjaunot mūsu seju un mūsu kristiešu sirdi ar nožēlu, atgriešanos un piedošanu, lai varam izdzīvot visu Lieldienu noslēpuma žēlastības bagātību. (Vēstījums Lielajā gavēnī 2019)

            Atvērt PDF

* * *

GAVĒŅA LAIKA II SVĒTDIENA

x

    Jēzus paņēma sev līdzi Pēteri, Jēkabu un viņa brāli Jāni un uzveda viņus augstā kalnā (Mt 17,1). Kalns Svētajos Rakstos reprezentē vietu, kas ir īpaša vieta Dieva klātbūtnei, vieta intīmai sarunai ar Viņu; lūgšanu vieta, kur atrodamies Dieva klātbūtnē. Kalna virsotnē Jēzus mācekļiem ļauj sevi redzēt apskaidrotu (sal. Pāvests Francisks, Uzruna Angelus laikā, 2014. gada 16. marts).

    Apskaidrošanās brīdī Viņa seja kļuva spoža kā saule” (Mt 17, 2) – tas norāda uz Evaņģēlija spožumu. Viņa baltās drēbes (sal. Mt 17, 2) norāda uz Baznīca šķīstību, kā to ir sacījis pravietis: „Kaut arī jūsu grēki būtu kā karmīns, tie kļūs balti kā sniegs, un kaut arī tie būtu sarkani kā purpurs, tie paliks kā vilna.” (Is 1, 18) Mozus un Elijs sarunājās ar Viņu (sal. Mt 17, 3) – par Jēzu runā Likums un Pravieši, ko reprezentē Mozus un Elijs (sal. svētais Augustīns, Homīlija 29, 1).

            Lasīt tālāk

* * *


GAVĒŅA LAIKA I SVĒTDIENA

x
 Baznīca Lielā gavēņa laikā piedāvā trīs “medikamentus”- lūgšanu, gavēšanu, žēlsirdības darbus, kas palīdz pret visām dvēseles un miesas kaitēm. Patiesībā vienīgā un izplatītākā kaite ir neticība, pie kuras noved novēršanās no mīlestības, kas ir Dievs (sal. 1 Jņ 4, 8), un kā rezultātā notiek pievēršanās pasaulei un visiem tās piedāvājumiem: miesas kārībām, acu kārībām un dzīves lepnībai (sal. 1 Jņ 2, 16). Padodoties šiem kārdinājumiem, mēs izjaucam Dieva plānu, kuru Viņš mums paredzējis. Grēks atšķir no Dieva, mēs nedzirdam Viņa balsi, tā kļūst sveša un draudīga (sal. Rad 3, 10), bet ļaunā gara iedvesmas sākam uzskatīt par savām domām. Tādā veidā, klausot ļaunajam garam, cilvēks novirzās no pestīšanas ceļa
Jēzus, atrodoties tuksnesī, parāda, kādā veidā tiek kārdināts ikviens kristietis. Priesteris Hosē Antonio Fortea, komentējot Jēzus kārdināšanu tuksnesī, norāda, ka ļaunā gara uzbrukums notiek saskaņā ar apslēptu un dziļu loģiku. Šādā secībā tiek kārdināti visi, kuri, pēc Kristības sakramenta pieņemšanas, ir uzsākuši pilnības ceļu. Trīs kārdinājumi norāda uz cilvēka dvēseles izaugsmes posmiem. Vispirms ļaunais Jēzu kārdina ar miesīgu kārdinājumu, kuru simbolizē maize. Tas ir kārdinājums, kuru dēvē par “jūtu nakti”. Ja cilvēks atvaira šos kārdinājumus, tad kārdinātājs sāk kārdināt ar pasauli un visiem tās labumiem. Cilvēks, kurš gan dzīvo pasaulē, bet ir iekšēji atraisījies no tās, tomēr izjūt tās pievilcību un skaistumu, un tas simbolizē “gara nakti”. Pēdējais kārdinājums ir lepnība. Cilvēks tiek kārdināts no Dieva saņemtās dāvanas piedēvēt sev.
            Lasīt tālāk

* * *

Pelnu trešdiena

x
    Uzsākot Lielo gavēni, kā ārēju zīmi iekšējai vēlmei mainīties saņemam pelnus, kas simbolizē skumjas, ka esam grēkojuši un atšķīruši sevi no Dieva mīlestības. Taču tie ne tikai simbolizē gandarīšanu un nožēlu, bet arī atgādina, ka Dievs ir dāsns un žēlsirdīgs tiem, kas sauc uz Viņu ar nožēlas pilnu sirdi. Tā ir Viņa žēlsirdība, uz ko norāda Baznīca Gavēņa laikā, aicina saukt pēc tās un to meklēt. 
    Pelnu izmantošana liturģijas laikā savu pamatojumu rod Svētajos Rakstos, kur tiek minēti divi gandarīšanas veidi: ietērpšanās maisos jeb gandarītāja tērpā un sevis apkaisīšana ar pelniem. Vecās derības laikā šāda rīcība bija pazemošanās, sēru un gandarīšanas simbols. Gandarītāja tērps bija gatavots no raupja, melnas kazas vilnas materiāla, kas tā valkātājam sagādāja neērtības. Pelni nozīmēja pamestību, bēdas, postažu, sagrāvi. Ja kāds vēlējās parādīt savu nožēlas pilno sirdi, sēdēja pelnos vai tos kaisīja sev uz galvas.
            Lasīt tālāk 


* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA VIII SVĒTDIENA

x

    Mēs visi labi zinām, ka vieglāk un ātrāk varam saskatīt un nosodīt citu cilvēku kļūdas un grēkus, nesaskatot savas vājības. Sevis attaisnošana ir kārdinājums, kuram bieži pakļaujamies, jo, kad runa ir par citiem, tad bieži tos asi nosodām. Labi ir palīdzēt citiem ar gudru padomu. Tomēr saskatot un cenšoties koriģēt sava tuvākā vājības, mēs nedrīkstam aizmirst, ka arī mums ir vājības. Ja es uzskatu, ka man nav vājību, tad nedrīkstu nosodīt citus. Mums visiem ir savas vājības. Visiem! Un mums visiem ir jāapzinās, ka pirms nosodīt citus, mums ir jāielokojas savā iekšienē. Tad būsim patiesi, darbosimies pazemīgi un sniegsim mīlestības liecību.” (pāvests Francisks)

   Evaņģēlija fragmentā tiek attēlots cilvēks, kas ātri pamana citu kļūdas. Domādams, ka atradis traipu sava tuvākā dzīvē vai raksturā, viņš ārkārtīgi dedzīgi cenšas to izcelt. Jēzus paziņoja, ka šāda šādā nekristīgā darbībā attīstītā rakstura iezīme salīdzinājumā ar nokritizētā vainu ir kā baļķis pret skabargu.

                Lasīt tālāk

* * *

SVĒTĀ TĒVA VĒSTĪJUMS LIELAJĀ GAVĒNĪ, 2019

Radība ar ilgām gaida Dieva bērnu parādīšanos." (Rom 8, 19)

xDārgie brāļi un māsas,   

    katru gadu caur Māti Baznīcu Dievs „ļauj [dāvā] saviem ticīgajiem ar prieku, garā attīrītiem gatavoties Pashas svinēšanai, lai [...] pestīšanas noslēpumos [tie] smeltos jaunās dzīves Kristū pilnību” (Lielā gavēņa I prefācija). Tādējādi varam doties no Pashas uz Pashu pretī tās pestīšanas piepildījumam, kuru jau esam saņēmuši, pateicoties Kristus pashālajam noslēpumam: „Jo cerībā mēs esam atpestīti.” (Rom 8,24) Šis pestīšanas noslēpums, kas mūsos darbojas zemes dzīves laikā, ir dinamisks process, kurš iekļauj arī vēsturi un visu radību. Svētais Pāvils nonāk pie slēdziena: „Radība ar ilgām gaida Dieva bērnu parādīšanos.” (Rom 8,19) Tādā perspektīvā es vēlētos piedāvāt dažas pārdomas, kas tuvākajā Lielajā gavēnī pavadītu mūs atgriešanās ceļā
.
               Lasīt tālāk

* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA VII SVĒTDIENA

x

Esiet žēlsirdīgi kā jūsu debesu Tēvs ir žēlsirdīgs”. (Lk 6, 36)

        Jēzus Kristus ir Tēva žēlsirdības vaigs. Šķiet, ka šajā vārdā rodama kristīgās ticības noslēpuma sintēze. Tas kļuva dzīvs, redzams un savu kulmināciju sasniedza Jēzū no Nācaretes. Tēvs, bagāts žēlsirdībā” (Ef 2,4), kad bija atklājis Mozum savu vārdu kā Dievs, līdzcietīgs un žēlīgs, lēns dusmās, bagāts mīlestībā un uzticībā” (Izc 34,6), nav pārstājis ļaut iepazīt dažādos veidos un dažādos vēstures momentos savu dievišķo dabu. Laikam piepildoties” (Gal 4,4), kad viss bija sagatavots saskaņā ar pestīšanas plānu, Viņš sūtīja savu Dēlu, no Jaunavas Marijas dzimušu, lai mums galīgā veidā atklātu savu mīlestību. Kas redz Viņu, redz Tēvu (sal.  14,9). Jēzus no Nācaretes ar savu vārdu, ar saviem žestiem un ar visu savu personu atklāj Dieva žēlsirdību.
Lasīt tālāk 

* * *

Sēru vēSTS

x    Š.g. 15. februāra rītā mūžībā aizgājis atvaļinātais pulkvedis Jānis Žagata, kurš laika posmā no 1993. gada līdz 2003. gadam bija LR Zemessardzes Latgales 3. brigādes komandieris.

    Atvadīšanās no pulkveža Jāņa Žagatas notiks sestdien, 23. februārī plkst. 9.00 ar bēru sv. Misi Rēzeknes Jēzus Sirds Romas katoļu katedrālē

    Apbedīšanas ceremonija notiks Balvu novada Tilžas pagasta Kāpessila kapos plkst. 11:45.




* * *

  “Svētā Māra ceļu tek, 
   Basajām kājiņām,

Rokā nesa Dieviņam

   Karavīra dvēselīti.”

* * *

    Ar dziļām skumjām paziņoju, ka šī gada 15. februāra rītā mūžībā aizgāja mans tēvs, atvaļinātais pulkvedis Jānis Žagata.

    Man viņš bija, ir un vienmēr paliks atmiņā ne tikai kā mīļais, labais un stiprais tētis, bet arī kā cilvēks, ar kuru vienmēr lepošos.

    Mans tēvs piedzima 1952. gadā Salnavas pagastā Kārsavas novadā ģimenē kā vecākais dēls četru bērnu ģimenē. Tēta bērnības sapnis bija saistīt savu dzīvi ar militāro jomu. Neviens gan neticēja, ka vienkāršajam lauku puikam, kā tēvs mēdza sevi dēvēt, izdosies iestāties toreizējā Ļeņingradas Augstākajā kara - politiskajā akadēmijā, taču sapnis, iedvesmots ar milzīgu gribasspēku un pašdisciplīnu, piepildījās un durvis un darbu militārajā jomā bija atvērtas.

             Lasīt tālāk

* * *

MŪŽĪBĀ AIZGĀJIS JELGAVAS DIECĒZES EMERITĒTAIS 
BĪSKAPS ANTONS  jUSTS

x    Svētdien, 2019. gada 17. februārī, 87 gadu vecumā mūžībā aizgāja Jelgavas diecēzes emeritētais bīskaps Antons Justs.
   
  Sēru svētā Mise notiks ceturtdien, 21. februārī, plkst. 11:00 Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē. Pēc sv. Mises apbedīšana baznīcas dārzā.



    Antons Justs ir dzimis 1931. gada 22. novembrī Varakļānu pagasta Šķēļu sādžā. 1944. gada vasarā kopā ar vecākiem emigrējis uz Vāciju, kur Lībekā pabeidza latviešu pamatskolu. 1949. gadā, pateicoties bīskapa Boļeslava Sloskāna atbalstam, ieradies Beļģijā.
1953. gadā pabeidzis Senttronas klasisko ģimnāziju. Studijas turpinājis Luvēnas tomistiskās filozofijas augstākajā institūtā, iegūstot licenciāta grādu filozofijā; un Insbrukā, Austrijā,  iegūstot licenciāta grādu teoloģijā. 1960. gadā Keisersbergas benediktiešu klosterī  bīskaps B. Sloskāns A. Justu ordinēja par priesteri. 
            Lasīt tālāk

* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA VI SVĒTDIENA

x    Šīs svētdienas Evaņģēlija fragments, kas ietver Kalna sprediķī izteiktās svētības, aicina mūs no jauna iedziļināties Dieva Vārda bagātībās.   
   
  Svētības  teicienus nereti attēlo kā Jaunās Derības līdzinieku desmit baušļiem, tādu kā kristiešu ētiku, kas ir pārāka par Vecās Derības baušļiem. Ar šādu uzskatu tiek pilnīgi pārprasta Jēzus vārdu jēga. Jēzus vienmēr atzinis baušļus par pašsaprotami spēkā esošiem (sal., piem., Mk 10, 19; Lk 16, 17); Kalna sprediķī otrās plāksnes baušļi tiek iekļauti un padziļināti, bet ne atcelti (Mt 5, 21-48). Tas būtu arī diametrāli pretēji pamatprincipam, kas lasāms pirms Jēzus sacītā par baušļiem: „Nedomājiet, ka es esmu nācis atmest Likumu vai praviešus, es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt.” (Mt 5, 17)
            Lasīt tālāk

* * *

Svētā tēva franciska vēstījums XXVII vispasaules 
slimnieku dienai 2019

„Par velti esat saņēmuši, par velti dodiet” (Mt 10,8)
x         Dārgie brāļi un māsas, 
„Par velti esat saņēmuši, par velti dodiet” (Mt 10,8). Šos vārdus izteica Jēzus, kad sūtīja apustuļus izplatīt Evaņģēliju, lai Viņa valstība tiktu sludināta nesavtīgas mīlestības žestos.
    Sakarā ar XXVII Vispasaules Slimnieku dienu, kas sevišķi tiks svinēta Kalkutā, Indijā, 2019. gada 11. februārī, Baznīca – visu savu bērnu, īpaši slimo, Māte – atgādina, ka nesavtīgas dāvanas žesti, līdzīgi Labā Samarieša žestiem, ir evaņģelizācijas ticamākais ceļš. Slimnieku aprūpei ir vajadzīga profesionalitāte un jūtīgums, nesavtīgi, tūlītēji un vienkārši kā glāsts žesti, caur kuriem otrs jūt, ka viņš ir „dārgs”.
              
Lasīt tālāk

* * *


PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA V SVĒTDIENA

x     Evaņģēlijā, kuru uzrakstījis svētais Lūkass, zvejnieks Sīmanis Pēteris ir pirmais, kuru Jēzus aicina personīgi.

   Viņa aicinājums atgādina pravieša Isaja “sūtīšanu” Pirmajā lasījumā: Saskaroties ar Dieva svētumu gan Pēteris, gan Isajs ir pārsteigti par savu grēcīgumu un neatbilstību. Tomēr katrs piedzīvo Kunga piedošanu un tiek sūtīts, lai sludinātu pasaulei Labo Vēsti par Viņa žēlsirdību.

        Neviens nav cienīgs saukties par apustuli, Pāvils atzīst šīsdienas Vēstulē. Bet ar Dieva žēlastību pat Baznīcas vajātājs –, kāds kādreiz bija Pāvils – var tikt piecelts, lai kalpotu Kungam.

            Lasīt tālāk

* * *


PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA iV SVĒTDIENA

x    Un visu acis sinagogā raudzījās uz Viņu. Bet viņš tiem sāka runāt: „Šie Raksti, kurus jūs dzirdējāt, šodien ir piepildījušies.” (Lk 4, 20-21).

    

    Ar šiem vārdiem Evaņģēlijs norāda uz Jēzus publiskās kalpošanas sākumu. Tas sākās sinagogā, kurā Viņu redzēja nu jau kā pieaugušo. Viņš bija kaimiņu un to cilvēku vidū, kurus viņš pazina, un, iespējams, tur bija pat daži no viņa bērnības “katehētiem”, kuri Viņam bija mācījuši Likumu. (..) Vārds, kas iepriekš tika pasludināts tikai kā apsolījums, tagad kļūst realitāte: „Šodien tas ir piepildījies”. 

            Lasīt tālāk

           

* * *
2. FEBRUĀRIS - KUNGA PREZENTĀCIJA SVĒTNĪCĀ

    Kunga prezentācijas svētku liturģija mums vēstī, ka šajā rituālā, Kungs, četrdesmit dienas pēc savas piedzimšanas, ne tikai ārēji pakļāvās senā likuma priekšrakstiem, bet patiesībā Viņš ieradās, lai satiktos ar saviem ļaudīm, kuri gaidīja Viņu ticībā (sal. Romas Misāle, 2. februāris, Ienākšanas Procesija, Ievadvārdi). Dieva ienākšanas savas tautas vidū rada prieku un atjauno cerību.

    Simeona dziesma ir ticīga cilvēka dziesma, kas, dienai beidzoties, var apgalvot: „Tā ir taisnība, cerība uz Dievu nekad neliek vilties” (sal. Rom 5, 5). Dievs mūs nekad nemaldina. Simeons un Anna savā vecumā ir spējīgi “iegūt” jaunu auglību, un viņi par to liecina dziesmā. Ir jādzīvo ar cerību, jo Kungs ir uzticīgs saviem solījumiem. Neveselie, ieslodzītie, tie, kas ir vieni, nabadzīgie, vecāki cilvēki, arī grēcinieki tiek aicināti dziedāt šo pašu cerības himnu. Jēzus ir ar viņiem, viņš ir ar mums (sal. Lk 4, 18-19).
            Lasīt tālāk
* * *

PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA iiI SVĒTDIENA

x     „Kunga Gars ir pār mani, jo viņš ir svaidījis mani pasludināt prieka vēsti nabagiem. Viņš ir sūtījis mani pasludināt atbrīvošanu gūstekņiem un akliem acu gaismu; salauztos darīt brīvus, pasludināt Kunga žēlastības gadu” (Lk 4,18-19).

   

    Šīs svētdienas Evaņģēlija fragments atgādina, ka „katrs kristietis Kristības spēkā ir “kristoforo”, tas ir, “tas, kurš nes Kristu” (sal. Pāvests Francisks, Katehēze, 2016. gada 30. janvāris); un „aicina “doties” ļaužu vidū, kā to darīja Jēzus, visus “dziedinot un svētījot” (Apd 10,38). Tā ir misija: būt Svētā Gara svaidītiem un iet pie brāļiem, lai sludinātu Vārdu, tādā veidā kļūstot viņiem par pestīšanas instrumentu.

            Lasīt tālāk


* * *

KOMPAKTDISKA "JAUNOVA SVĀTŌ AGLYUNAS BAZNEICĀ"
PREZENTĀCIJAS PASĀKUMS AGLONAS BAZILIKĀ




* * *


PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA ii SVĒTDIENA

x

Šīs svētdienas Evaņģēlija fragments stāsta par pirmo Jēzus paveikto brīnumu, tas ir, par vīna pavairošanu kāzās Galilejas Kānā un par nozīmīgo lomu, kāda šajā brīnumainajā notikumā bija Jēzus Mātei Marijai.


     Viņa, lūgdama savu Dēlu: „Viņiem nav vīna,” (2, 3) no jauna apstiprina: „Es esmu Kunga kalpone.” (Lk 1, 38) Marija ir pirmā, kura pamana, ka ir beidzies vīns. Taču viņa pati neko nedara, bet iet pie sava Dēla un lūdz. Marija nesaka: „Dariet, ko es jums teikšu,” bet gan: „Dariet visu, ko Viņš [Jēzus] jums teiks.” (sal. 2, 5) Marijas teiktie vārdi nav pavēle, bet gan aicinājums un lūgums; tie no jauna un jaunā veidā apliecina viņas teikto erceņģelim: „Lai man notiek pēc tava vārda.” (Lk 1, 38) Viņa saprot, ka Dievs vislabāk zina, kas cilvēkam visvairāk ir vajadzīgs, lai sasniegtu mūžīgo dzīvi.

               Lasīt tālāk

* * *

13. janvāris - kunga kristīšana

Pāvests Benedikts XVI ir teicis, „ka Jēzus, ienākot pasaules vēsturē, uzņemas savas tautas kārdinājumus, Mozus kārdinājumus. Viņš piekrīt svētīgajai apmaiņai: Viņš ir ar mieru tikt izdzēsts no dzīvības grāmatas, lai glābtu savu tautu (sal. Izc 32, 32). Tajā Jēzus būs Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus. Viņš būs patiesais Mozus, kas ir „Tēva klēpī” (Jņ 1, 18), un uzlūkos Tēvu vaigu vaigā, lai atklātu cilvēkiem. Šīs pasaules tuksnesī Jēzus ir „dzīvā ūdens avots” (Jņ 7, 38), jo Viņš ne tikai izsaka vārdus, bet pats ir dzīvības Vārds, pats ir „ceļš, patiesība un dzīvība” (Jņ 14,6).

Sasniedzis brieduma gadus, Jēzus uzsāk savu atklāto dzīvi, ejot uz Jordānas upi, lai saņemtu no Jāņa grēku nožēlas kristību. Ar šo simbolisko žestu Viņš mums atklāj pazemības ceļu, ko labprātīgi ir izvēlējies, lai izpildītu Tēva gribu. Kristības brīdī, Dieva Dēla pazemīgās mīlestības mirklī, kad atveras debesis un Svētais Gars redzamā veidā atklājas kā balodis, un balss pauž Tēva labo prātu, notiek Trīsvienības atklāšanās, kas apliecina Jēzus dievišķību – Viņš ir solītais Mesija.
                 
Lasīt tālāk

* * *

AICINA PARAKSTĪT PETĪCIJU 
"PAR KRISTĪGĀM UN ĢIMENES VĒRTĪBĀM"


Šobrīd valstī vērojama organizāciju darbība, kura uzspiež bērnu seksualizāciju, dzimumneitrālu audzināšanu un Dieva vārda izņemšanu no izglītības programmām, tādēļ informējam, ka ir sagatavota petīcija “Par kristīgām un ģimenes vērtībām”.

 

Tās mērķis ir paust sabiedrības nostāju par tradicionālās laulības un ģimenes nozīmīgumu, kā arī aicināt valdību atbalstīt atbalstīt iniciatīvas, likumdošanas projektus un noteikumus, kuri atbilst valsts Satversmē noteiktajām vērtībām. Petīciju ir aicināts parakstīt ikviens Latvijas iedzīvotājs, un, kad būs savākts nepieciešamais parakstu skaits, tā tiks iesniegta Saeimā.

Petīciju var parakstīt arī elektroniski, balsošanas vietnē parlatviju.lv -  https://parlatviju.lv/

Parakstītās petīcijas lūdzam sūtīt uz adresi - EKD "Kristus pasaulei", Braslas iela 29A, Rīga, LV-1084.

Petīcijas veidlapa

                                                                         

* * *

NOSLĒGUŠĀS RĒZEKNES - AGLONAS DIECĒZES
PRIESTERU REKOLEKCIJAS


No 2018. gada 2. līdz 5. jūlijam Rēzeknes Katoļu vidusskolas telpās notika ikgadējās Rēzeknes - Aglonas diecēzes priesteru rekolekcijas, kuras vadīja Mariāņu kongregācijas tēvi. 

Šī gada rekolekciju tēma saistījās ar septembrī gaidāmo Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīti Latvijā, viņa izdotajiem jaunākajiem dokumentiem un priesterisko tikumu un garīgās dzīves izkopšanu  priesteriskajā kalpojumā.  Tika arī atgādināts, ka šogad tiek svinēta ne tikai Latvijas simtgade, bet arī  Aglonas Dievmātes svētgleznas kronēšanas 300 gadu jubileja.

Rekolekciju noslēgumā, uzrunājot priesterus, V. E. Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis pateicās tiem par dedzīgo un nereti ne tik vieglo pastorālo un saimniecisko darbu diecēzes draudzēs un aicināja nepagurt. Ekselence arī mudināja priesterus aicināt draudžu ticīgos aktīvi apmeklēt pāvesta vadīto svēto Misi 24. septembrī Aglonas Dievmātes sanktuārijā.

    Ievietots: 13:20, 05.07.2018.                                                                              radieceze.lv


* * *

LATVIJAS GARĪDZNIEKIEM PIEŠĶIRTI
POLIJAS REPUBLIKAS VALSTS APBALVOJUMU

2018. gada 28. jūnijā Polijas Republikas prezidents Andžejs Duda vizītē Daugavpilī piešķīra valsts apbalvojumus Latvijā dzīvojošiem pilsoņiem par ieguldījumu vienotības un sadarbības veicināšanā starp tautām. Starp apbalvotajiem bija arī Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš saņēma Polijas Republikas Nopelnu ordeņa oficiera krustu par izciliem nopelniem Baznīcas labā Austrumos, kā arī poļu kultūras un tautas tradīciju veicināšanu un darbību poļu minoritātes labā. Apbalvojumu no Polijas prezidenta rokām saņēma arī Krāslavas draudzes prāvests Eduards Voroņeckis, kuram ir piešķirts Nopelnu ordeņa kavaliera krustu, un Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests Andris Ševels MIC, kurš saņēma Nopelnu ordeņa sudraba krustu.

          Lasīt tālāk

 


* * *

IZLAIDUMS RĒZEKNES KATOĻU VIDUSSKOLĀ

2018. gada 15. jūnijā Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē pēc svētās Mises atestātus saņēma 15 pamatskolas un 9 vidusskolas Rēzeknes Katoļu vidusskolas absolventi.


    Ievietots: 09:20, 21.06.2018.                                                                              radieceze.lv



* * *

PĒDĒJAIS ZVANS RĒZEKNES KATOĻU VIDUSSKOLĀ


    Ievietots: 09:10, 21.06.2018.                                                                              radieceze.lv



* * *

PRIESTERA JURA MUKĀNA PRIESTERĪBAS 50 GADU JUBILEJA


    Ievietots: 10:15, 20.06.2018.                                                                              radieceze.lv



* * *

PRIESTERA JĀZEPA SITNIEKA PRIESTERĪBAS 25 GADU JUBILEJA


    Ievietots: 14:04, 15.06.2018.                                                                              radieceze.lv



* * *

RĒZEKNES - AGLONAS DIECĒZĒ IESVĒTĪTS VIENS DIAKONS


2018. gada 28. maijā Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē V. E. bīskaps Jānis Bulis par diakonu iesvētīja Latvijas starpdiecēžu Garīgā semināra 5. kursa audzēkni Mārtiņu Kārkli.


    Ievietots: 09:10, 29.05.2018.                                                              Foto: B. Motivāne




* * *

BALVOS ATKLĀTS UN IESVĒTĪTS SKVĒRS
PAR GODU PRIESTERIM ANTONAM RIMOVIČAM 
(papildināts ar fotogaleriju)

Dīvam un cylvākim.

Bolvūs vīns no 4. maija svineibu centralajim nūtikumīm beja prīstera un kūkgrīzēja Ontona Rimoviča vōrdā nosauktō skvēra atklošona.  

Bolvu draudzē  ilgajā godu ritējumā ir kolpōjuši  daudzi ļūti izcyli prāvesti. Kaids šudiņ nūteikti var pavaicōt, dēļ kam taišņi prāvestu Ontonu Rimoviču mes pīmynam īpašā veidā. Atbiļde ir gona vīnkōrša un reizē ļūti pīpīļdeita.  Jam leidzeiga personeiba nav zynoma Latvijas un Lītuvas katōliskajā sabīdreibā. Dzims Lītuvā Šauļu apriņķa Šakinu draudzē, vysu myužu sapņojis par tū, bet vysu myužu kolpojis Latvejas draudzēs: Malnajā  Dukstugolā, Vōrkovā, Andrupenē, Bikovā, Sventē, Rubeņūs, bet vysilgōk, nu 1897. goda leidz 1914. godam, lelajā Bolvu darudzē. Jōatzemoj, ka tymā laikā vēļ nabeja Rugōju, Šķilbānu un Tiļžas draudžu. Kolpōdams Bolvūs, prāvests Ontons Rimovičs ļūti daudz dareja bazneicas sakōrtošonai. Taišņi Bolvūs prāvests nūpītni sōka nūzadorbōtīs ar kūka grīšonas mōkslu, kurai taipat kai Dīvam palyka uzticeigs leidz kopa molai. Par prāvesta grīztajīm kūka tālim kaids Lītovas mōkslas zynōtnīks ir sacejs: ,,Kurš kaut reizi myužā ir satics prāvesta Rimoviča veikumu, tam nikod vaira nabyus mīra, un jys nikod vairs naspēs palikt vīnaldziegs.” Un patīsi, tī vysi ir īpaši izteiksmeigi un emocionali, kotrs ar sovu seju un attīksmi. Šūbreid myusim ir unikāla īspēja Bolvu nūvoda muzejā redzēt plašōkū  pravesta Rimoviča dorbu izstōdi, kaida ir  īspējama apvīnojūt  tūs dorbus, kas atsarūn Šauļu un Rundāles pils muzeja krōjumūs.
            Lasīt tālāk

* * *

PRIESTERIS RINALDS STANKĒVIČS
APBALVOTS AR TRIJU ZVAIGŽŅU ORDENI


Valsts prezidents Raimonds Vējonis ceturtdien, 2018. gada 3. maijā, svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniedza valsts augstākos apbalvojumus. 

Viens no apbalvotiem ir tēvs Rinalds Stankēvičš, Viļānu svētā Alberta Lielā Mariāņu klostera priekšnieks, Viļānu, Ostrones, Rikavas un Nagļu draudžu prāvestam, kā arī Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu konferences viceprezidents. 

Valsts prezidents pateicās klātesošajiem par izcilo Tēvzemes mīlestību, ieguldīto ilggadējo pašaizliedzīgo darbu un pūlēm Latvijas valsts labā. ,,Latvijas spēks un stiprums sakņojas mūsos pašos, tās cilvēkos. Latvija esam mēs,” uzsvēra Raimonds Vējonis. 
            Lasīt tālāk

* * *

* * *

LATVIJAS BĪSKAPU KONFERENCE
IZDEVUSI LITURĢISKO GRĀMATU TULKOJUMUS LATVISKI 

Latvijas Bīskapu konference ir izstrādājusi un, saņemot Svētā Krēsla apstiprinājumu, izdevusi trīs liturģiskās grāmatas: Svētību rituāli, Bīskapa, priesteru un diakonu ordinācijas rituāli un Baznīcas un altāra konsekrācijas rituālus  Latvijas diecēzēm.



    Ievietots: 09:10, 07.02.2018.                                                                              radieceze.lv


* * *

AGLONU APMEKLĒJA VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU
AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJAS PĀRSTĀVJI


2018. gada 6. februārī Aglonu apmeklēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāja Baiba Mūrniece, Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājas vietniece Agnese Rupenheite un speciāliste Sandra Muceniece.



    Ievietots: 09:10, 07.02.2018.                                                                              radieceze.lv


RĪGAS STARPDIECĒŽU AUGSTĀKĀ GARĪGĀ SEMINĀRA AUDZĒKŅI SAŅEM LEKTORA UN AKOLĪTA SVĒTĪBAS


Svētdien, 4. februārī, Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē Latvijas bīskapu konferences priekšsēdētājs, Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis par lektoru un akolītiem iesvētīja trīs Latvijas Starpdiecēžu augstākā Garīgā semināra audzēkņus. Trešā kursa seminārists Grigorijs Ņikitins saņēma lektora svētības. Tas nozīmē, ka viņš kalpos pie Dieva Vārda altāra, lasot lasījumus, kā arī pakāpeniski mācīsies cienīt, mīlēt un kalpot Dieva Vārdam.

 

Savukārt, ceturtā kursa studenti Lauris Kārklis un Maksims Vlasovs kļuva par akolītiem, un turpmāk svētajā Misē kalpos pie altāra, pildot Misāles asistenta lomu, kā arī vajadzības gadījumā drīkstēs dalīt Vissvētāko Sakramentu.

 

Šīs svētās Mises laikā savu kandidatūru uz diakona svētībām arī apstiprināja piektā kursa seminārists Mārtiņš Kārklis, tādējādi atbildot aicinājumam uz priesterību un to apstiprinot gan bīskapa, gan Dieva priekšā. Līdz ar to viņš centīsies vēl dedzīgāk izkopt savu aicinājumu, līdz pat vēlākai Ordinācijas sakramenta saņemšanai.

    Ievietots: 09:14, 06.02.2018.                                                             Seminārists M. Kārklis


* * *

JAUNIEŠI NO KARMELA EKLEZIĀLĀS KUSTĪBAS
JAUNGADU SAGAIDA RĒZEKNĒ

Laika posmā no 29.decembra līdz 1.janvarim Rēzeknē Jauno gadu sagaidīja Karmela ekleziālās kustības jaunieši. Šīs dienas tika piepildītas ar dažādiem pasākumiem un lūgšanām. Kopskaitā pulcējāmies skaitā ap 30 no dažādām Latvijas pilsētām un mūs ar savu klātbūtni pagodināja 3 itāļi no šīs pašas kustības. Programma bija šāda, ka 29.12. ierašanās, vakariņas, iepazīšanās 30.12. pārgājiens, galda spēles 31.12. veidojām svētku sajūtu vakara ballei (dekorācijas, u.t.t.), jaungada sagaidīšanas balle. 1.01. dalījāmies pieredzētā, sakopām telpas un devāmies mājup. Neiztrūkstoši bija arī stundu liturģija un sv. Mises.

            Lasīt tālāk

 

* * *

EUHARISTISKĀ JĒZUS KONGREGĀCIJAS MĀSAS
LATVIJĀ KALPO JAU 25 GADUS

2017. gada 30. decembrī Aglonas bazilikā notika pateicības dievkalpojums, pieminot Euharistiskā Jēzus kongregācijas māsu 25 gadu dzīvi un kalpošanu Latvijā, Latgalē.

 

Pirmās 4 māsas ieradās Aglonā no Lietuvas 1992. gada jūnijā. Visas bija latvietes. Drīz vien viņām pievienojās arī maģistre un priekšniece lietuviete – māsa Modesta.

 

Lai gan kongregācijas centrs atrodas Lietuvā, tomēr latviešu meitenes ar Euharistiskā Jēzus māsām iepazinās Moldovā, kur māsas darbojās misijās, palīdzot toreiz vienīgajam Moldovas priesterim – Antonam Aglonietim. Tādējādi neatkarības gadu sākumā jau vairākas latvietes bija iestājušās kongregācijā un izgāja noviciātu Kauņā. Atsaucoties uz kardināla Jāņa Pujata un toreizējā Aglonas dekāna Andra Aglonieša lūgumu atsūtīt klostermāsas, kuras palīdzētu sagatavoties pāvesta Jāņa Pāvila II vizītei Latvijā, klostera vadība pieņēma netradicionālu lēmumu ļaut latviešu māsām turpināt noviciātu Dzimtenē, reizē dibinot vietējo kongregācijas kopienu.

            Lasīt tālāk
 

* * *

SAGAIDOT LATVIJAS VALSTS SIMTGADI, 
TIKS ĪSTENOTA INICIATĪVA #GAISMALATVIJAI 


Baznīcā un kristīgajās draudzēs ar Adventa laiku sākas liturģiskais gads. Šogad tas ievadīs Latvijas valsts simtgades gadu. No Adventa laika līdz Zvaigznes dienai 2018. gada janvārī Latvijas kristīgo draudžu dievnamos notiks muzikāli lūgšanu vakari, aicinot ikkatru cilvēku dāvināt Latvijai vērtīgāko garīgo dāvanu – lūgšanu. Idejas #GaismaLatvijai rosinātājs ir Baznīcu nakts fonds, to atbalsta lielākās kristīgās konfesijas, un tā ir iekļauta LV100 kalendārā.

 

Iniciatīva #GaismaLatvijai iesāksies jau pirmās Adventa laika svētdienas priekšvakarā – 2. decembrī ar ekumenisku lūgšanu Stirnienes katoļu baznīcā Latgalē un Gaismas dievkalpojumu un tam sekojošu visas nakts lūgšanu Rīgas vecajā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīcā. Par #GaismaLatvijai norises vietām ikviens ir aicināts uzzināt vairāk iniciatīvas kartē vai vietnē http://baznicunakts.lv/gaismalatvijai/ .

            Lasīt tālāk

 Copyright © 2013-2022 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze