AGLONAS DIEVMĀTES SVĒTNĪCA
Aglonas bazilika
ir ne vien Latgales, bet arī visas Latvijas lielākā un nozīmīgākā
svētvieta, kura ir iemantojusi starptautiskas svētvietas statusu.
Pašreizējo
bazilikas ēku, kā arī tai pieguļošo klosteri 1768. gadā sāka celt
dominikāņu mūki.
To iesvētīja 1800. gadā.
Centrālā
vieta bazilikā ir Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas
svētgleznai,
pie kuras ticīgie ir izlūguši daudzus brīnumus.
1993. gadā Aglonas baziliku apmeklēja svētīgais pāvests Jānis Pāvils II. Pirms šī apmeklējuma bazilika tika paplašināta, kā arī tika izbūvēts sakrālais laukums.
Latvijas
Republikas Saeima 1995. gada 12. septembrī pieņēma likumu "Par
starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā". Likuma 1. pantā noteikts, ka
Aglona ir starptautiskas nozīmes svētvieta, kas ir arī Latvijas
kultūrvēsturiskā mantojum adaļa - kultūras piemineklis un reliģisku
svētceļojumu vieta, kā arī tas, ka Aglonas svētvieta izamantojama
vienīgi reliģiska un garīga rakstura pasākumiem, kurus nosaka Latvijas
katoļu Baznīcas vadība.
Ar Rēzeknes – Aglonas diecēzes kūrijas atbalstu 2011. gada 12. septembrī uzsākās bazilikas interjera restaurācijas darbi. Renovācija noslēdzās 2013. gada 8. novembrī.
Aglonas
bazilika pēc restaurācijas
