PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA IV SVĒTDIENA
Šajā svētdienā lasām fragmentu no Marka Evaņģēlija, kurā
aprakstīta tipiska diena no Jēzus dzīves. Jēzus un apustuļi, kuri izvēlējās
Viņam sekot, nonāk Kafarnaumā, kas ir neliels ciematiņš Galilejas jūras krastā,
un tur Jēzus sabatā māca sinagogā. Marks norāda, ka klausītāji Jēzus mācību
uztver ar pārsteigumu, ievērojot Jēzus autoritāti un to pretstatot Rakstu
mācītājiem.
Pēc Jēzus uzrunas notiek vēl pārsteidzošāks notikums.
Nešķīstā gara apsēsts vīrs sauc Jēzu. Gan šajā piemērā, gan viscaur Marka Evaņģēlijā
redzam, ka gari un dēmoni šķietami Jēzu pazīst un bieži no Viņa baidās.
Patiesībā, viņi šķietami izprot Jēzus identitāti labāk kā apustuļi. Gan šajā,
gan turpmākajos Marka Evaņģēlija fragmentos lasām, ka Jēzus pavēl garam klusēt
un to izdzen no cilvēka. Jēzus spēja dziedināt šos dēmonu apsēstos ir norāde uz
Viņa varu pār ļaunumu.
Jēzus laikā visas slimības tika uztvertas kā ļaunuma un
grēcīguma manifestācijas. Mūsdienu izpratne par slimībām ir ļoti citādāka.
Nešķīstā gara apsēstība varētu raksturot to, ko mēs sauktu par garīgu
saslimšanu. Iespējams, tā raksturoja kādus konkrētus psihiskā stāvokļa veidus.
Ir liecības, ka 1. gadsimtā Palestīnā bija ļoti daudz dažādu ekzorcistu un
dziednieku. Jēzus parādās līdzīgi šiem dziedniekiem, vienīgi Viņš dziedina ar
unikālu autoritāti un dziedināšanas darbības sasaista ar sava sprediķa vārdiem.
Ievietots: 15:27, 26.01.2018. radieceze.lv