pāvesta franciska vēstījums trīsdesmit pirmajām
pasaules jauniešu dienām 2016. gadā krakovā
“Svētīgi ir žēlsirdīgie, jo viņi žēlastību saņems.” Mt 5, 7
Dārgie
jaunieši,
mēs
esam nonākuši pēdējā posmā svētceļojumam uz Krakovu, vietu, kur nākamā gada
jūlijā svinēsim 31. Pasaules Jauniešu dienas. Šajā garajā un izaicinošajā ceļā
mūs pavada Jēzus vārdi no Kalna sprediķa. 2014. gadā šo ceļojumu sākām, kopīgi
pārdomājot pirmo svētību: “Svētīgi ir garā nabagie, jo viņiem pieder debesu
valstība” (Mt 5, 3). 2015. gadā tēma, savukārt bija: “Svētīgi ir
sirdsšķīstie, jo viņi Dievu redzēs” (Mt 5, 8). Šajā gadā, kas mums
priekšā, ļausim, lai mūs iedvesmo vārdi: “Svētīgi ir žēlsirdīgie, jo viņi
žēlastību saņems.” (Mt 5, 7)
1.
Žēlsirdības jubilejas gads
Līdz
ar šo tematiku Krakovas Pasaules Jauniešu dienas 2016. gadā veido daļu no
Žēlsirdības jubilejas gada un tādā veidā kļūst par milzu jubilejas svinībām
jauniešiem pasaules līmenī. Tā nav pirmā reize, kad starptautiskā jauniešu
tikšanās sakrīt ar jubilejas gadu. Tieši Pestīšanas svētajā gadā Svētais Jānis
Pāvils II pirmo reizi uzaicināja jauniešus no visas pasaules Pūpolsvētdienā
kopā ierasties Romā. Tad Lielajā jubilejā 2000. gadā vairāk nekā divi miljonu
jauniešu no apmēram 165 valstīm pulcējās Romā uz 15. Pasaules Jauniešu dienām.
Esmu pārliecināts, ka, tāpat kā šajos divos notikumos, arī Jauniešu jubileja
Krakovā būs viena no Svētā gada kulminācijām!
Iespējams, daži no jums vaicā: kas ir Jubilejas
gads, ko Baznīca svin? Rakstu vieta no Levītu jeb Trešās Mozus grāmatas 5.
nodaļas palīdz saprast “jubilejas” nozīmi Izraēla cilvēku vidū. Ik piecus gadus
viņi dzirdēja trompetes (jobel) skaņu, kas viņus
aicināja (jobil) svinēt svēto gadu
kā izlīgšanas (jobal) laiku. Šajā laikā
viņi nesavtīgi atjaunoja labas attiecības ar Dievu, saviem tuvākajiem un ar
visu radību. Šis gads veicināja parādu atlaišanu, īpašu palīdzību tiem, kuri
bija krituši nabadzībā, vergu atbrīvošanu un attiecību starp cilvēkiem
uzlabošanu.
Jēzus Kristus nāca, lai pasludinātu un piepildītu
mūžīgo žēlastības laiku. Viņš nesa labo vēsti nabagiem, brīvību ieslodzītajiem,
redzi aklajiem un brīvību apspiestajiem (sal. Lk 4, 18 – 19). Jēzū un
īpaši Viņa Lieldienu noslēpumā tiek pilnībā realizēta jubilejas dziļākā nozīme.
Kad Baznīca Kristus vārdā pasludina jubilejas gadu, mēs esam aicināti pieredzēt
brīnumainu žēlastības laiku. Baznīcai ir jāatklāj citiem Dieva klātbūtnes un
tuvuma zīmes un cilvēku sirdīs jāatmodina spēja ielūkoties būtiskajā. Šis
Žēlsirdības svētais gads ir “laiks Baznīcai no jauna atklāt misiju, ko Kungs
tai uzticējis Lieldienās: būt Tēva žēlsirdības zīmei un instrumentam” (Žēlsirdības
Svētdienas Pirmo vesperu homīlija,
2015. gada 11. aprīlī).
2.
Žēlsirdīgi kā Tēvs
Šīs ārkārtējās jubilejas moto ir “Žēlsirdīgi kā
Tēvs” (sal. Misericordiae Vultus,
13), kas labi iederas nākamo Pasaules Jauniešu dienu tēmā, tāpēc centīsimies
dziļāk izprast dievišķās žēlsirdības nozīmi.
Vecā Derība, runājot par žēlsirdību, izmanto
dažādus jēdzienus. Visnozīmīgākie no tiem ir hesed unrahamim.
Pirmais, kad tas tiek attiecināts uz Dievu, pauž Dieva nekļūdīgo uzticību
Derībai ar cilvēkiem, kurus Viņš mīl un kuriem mūžīgi piedod. Otrais, rahamim, kas burtiski nozīmē “dzīles”, var tikt tulkots kā
“dziļi izjusta žēlsirdība”. Tas īpaši atgādina par mātes klēpi un palīdz
izprast, ka Dieva mīlestība pret saviem cilvēkiem ir kā mātes mīlestība pret
savu bērnu. Arī pravietis Jesaja saka: “Vai var māte aizmirst savu zīdaini un
neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un, ja pat māte to aizmirstu, Es tevi
neaizmirsīšu.”(Jes 49,15) Šāda mīlestība nozīmē mūsos radīt vietu citiem
un spēt just līdzi, ciest un priecāties ar apkārtējiem.
Bibliskais žēlsirdības koncepts ietver arī taustāmu
mīlestības klātbūtni, kas ir uzticama, dota bez maksas un spējīga piedot.
Sekojošā Hozejas grāmatas rakstu vieta parāda brīnišķīgu Dieva mīlestības
piemēru, ko pravietis salīdzina ar tēva mīlestību pret savu bērnu: “Kad Israēls
bija jauns, Es viņu, Savu dēlu, iemīlēju un atsaucu šurpu no Ēģiptes. Bet, ja
Israēla ļaudis saucu tagad, tad viņi novēršas no Manis, nes ziedojumus baaliem
un kvēpina elka dieviem. Es satvēru Efraima rokas un vadīju viņu, bet viņi
neievēroja, ka Es viņiem palīdzēju. Ar cilvēciskām saitēm Es viņus vilku pie
Sevis, ar mīlestības saitēm, Es padarīju vaļīgākas jūga sakas ap viņu kakliem
un ēdināju viņus.” (Hoz 11, 1-4) Par spīti bērna nepareizajai
attieksmei, kas pelnījusi sodu, tēva mīlestība ir uzticama. Viņš vienmēr piedod
bērniem, kuri nožēlo. Mēs šeit redzam, ka žēlsirdība vienmēr ietver piedošanu.
Tā nav “abstrakta ideja, bet gan konkrēta realitāte, ar kuru viņš atklāj
mīlestību, kas līdzinās tēva un mātes mīlestībai, ko līdz dziļumiem aizkustina
mīlestība pret savu bērnu. Tā dabiski izplūst no pašiem dziļumiem, pilna ar
maigumu un līdzjūtību, iecietību un žēlsirdību” (Misericordiae
Vultus, 6).
Jaunā Derība runā par dievišķo žēlsirdību (eleos) kā apkopojumu tam darbam, ko Jēzus Tēva vārdā
nāca paveikt pasaulē (sal Mt 9, 13). Mūsu Kunga žēlsirdība kļūst īpaši
redzama, kad Viņš noliecas pie cilvēka viņa bēdās un parāda līdzjūtību tiem,
kuriem nepieciešama sapratne, dziedināšana un piedošana. Viss Jēzū runā par
žēlsirdību. Patiešām – Viņš pats ir žēlsirdība.
Lūkas evaņģēlija 15. nodaļā mēs redzam trīs
līdzības par žēlsirdību: pazudusī avs, pazudušais grasis un līdzība par
pazudušo dēlu. Šajās trīs līdzībās mūs satricina Dieva prieks – prieks, ko
Dievs izjūt, kad Viņš atrod grēcinieku un viņam piedod. Jā, Dieva prieks ir
piedošana! Tas apkopo visu Evaņģēliju. “Katrs no mums, patiešām katrs, esam tas
pazudušais jēriņš, nozaudētā monēta. Katrs no mums ir dēls, kurš savu brīvību
izšķiedis, dzenoties pēc nepatiesiem elkiem un laimes ilūzijām, un ir
pazaudējis visu. Bet Dievs mūs neaizmirst; Tēvs mūs nekad nepamet. Viņš ir pacietīgs
Tēvs, kurš vienmēr gaida! Viņš respektē mūsu brīvību, bet pats vienmēr paliek
uzticams. Un, kad mēs pie Viņa atgriežamies, Viņš mūs uzņem savās mājās kā
bērnu, jo Viņš pat ne mirkli nepārstāj mīlestībā mūs gaidīt. Un Viņa sirds
priecājas par katru bērnu, kurš atgriežas. Viņš svin, jo Viņš pats ir prieks.
Dievs tā priecājas, kad viens no mums, grēciniekiem, dodas pie viņa un lūdz
piedošanu” (Kunga eņģelis, 2013. gada 15. septembris).
Dieva
žēlsirdība ir ļoti reāla, un mēs vispirms esam aicināti to pieredzēt. Kad man
bija septiņpadsmit gadu, vienu dienu, kad es vēlējos doties atpūsties kopā ar
draugiem, es izlēmu vispirms ieiet baznīcā. Tur es satiku priesteri, kurš manī
radīja lielu pārliecību un vēlmi atvērt savu sirdi grēksūdzē. Šī tikšanās mainīja
manu dzīvi! Es atklāju, ka, ja mēs ar pazemīgumu un atklātību atveram savas
sirdis, tad mēs varam ļoti tiešā veidā kontemplēt Dieva žēlsirdību. Es jutos drošs
par to, ka priestera persona Dievs mani gaidīja jau tad, kad vēl nebiju spēris
soli šajā baznīcā. Mēs turpinām meklēt Dievu, bet Viņš tur ir jau pirms mums,
vienmēr meklēdams mūs, un Viņš atrod mūs pirmais. Varbūt kāds no jums jūt ko
smagu savā sirdī. Tu varbūt domā: “Es izdarīju to, un tad vēl izdarīju to…”
Nebaidies! Dievs Tevi gaida! Dievs ir Tēvs, un Viņš vienmēr gaida mūs! Ir tik
brīnišķīgi just žēlsirdības pilno Tēva apskāvienu izlīgšanas sakramentā,
atklājot, ka grēksūdzes krēsls ir žēlsirdības vieta, un ļaujot, lai Dieva
žēlsirdīgā mīlestība mums pieskaras, jo Kungs vienmēr piedod!
Tu,
dārgais puisi, dārgā meitene, vai Tu esi kādreiz jutis mūžīgas mīlestības
skatienu uz Tevi, skatienu, kas skatās pāri Taviem grēkiem, ierobežojumiem un
kļūdām, un turpina Tev uzticēties un uzlūkot Tavu dzīvi ar cerību? Vai tu
apzinies, cik vērtīgs esi Dievam, kurš Tev visu mīlestībā ir devis? Svētais
Pāvils saka, ka “Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par
mums miris, kad vēl bijām grēcinieki” (Rom 5, 8). Vai mēs patiešām apzināmies
šo vārdu spēku?
Es
apzinos, cik daudz Jums nozīmē Pasaules Jauniešu dienu krusts. Tā bija Svētā
Jāņa Pāvila II dāvana, un ta sir pavadījis jūs visas Pasaules Jauniešu dienās
kopš 1984. gada. Tik daudz pārmaiņu un patiesas atgriešanās ir notikušas
jauniešu dzīvēs, vienkārši sastopot šo krustu! Varbūt esat sev uzdevuši
jautājumu: kas ir šī neparastā krusta spēka avots? Lūk, atbilde: krusts ir
visskaistākā Dieva žēlsirdības zīme! Tā mums atklāj, ka Dieva mīlestības pret
cilvēku mērs ir mīlēt bez mēra! Caur krustu mēs varam pieskarties Dieva
žēlsirdībai un ļaut, lai šī žēlsirdība pieskaras mums! Šeit vēlos atgādināt
divus noziedzniekus, kas tika piesisti krustā blakus Jēzum. Viens no viņiem ir
augstprātīgs un neatzīst, ka ir grēcinieks. Viņš Jēzu apsmej. Otrs apzinās, ka
ir rīkojies nepareizi; viņš vēršas pie Kunga, sacīdams: “Jēzu, atceries mani,
kad tu būsi savā valstībā”. Jēzus uzlūko viņu ar bezgalīgu žēlsirdību un
atbild: “Jau šodien tu būsi ar mani paradīzē” (sal. Lk 23, 32. 39 – 43).
Ar kuru no viņiem mēs sevi identificējam? Vai ar augstprātīgo, kurš neapzinās
savas kļūdas? Vai arī ar otru, kurš pieņem, ka viņam nepieciešama dievišķā
žēlsirdība un kurš to lūdz no visas savas sirds? Tikai Jēzū, kurš par mums pie
krusta atdeva savu dzīvi, mēs varēsim atrast beznosacījumu mīlestību, kura mūsu
dzīves redz kā kaut ko vērtīgu un kas vienmēr dod iespēju sākt no jauna.
3.
Apbrīnojamais prieks būt par Dieva žēlsirdības instrumentiem
Dieva
Vārds mums māca, ka “svētīgāk ir dot nekā ņemt” (Apd. 20, 35). Tieši
tāpēc piektā svētība atklāj, ka žēlsirdīgie ir svētīgi. Mēs zinām, ka Kungs
pirmais mūs mīlēja. Bet mēs būsim patiešām svētīti un laimīgi tikai tad, kad
mēs ieiesim laipnās un devīgās mīlestības dievišķajā “loģikā”, kad mēs
atklāsim, ka Dievs mūs ir bezgalīgi mīlējis, lai mums dotu spēju mīlēt tā, kā
Viņš mīl – bez mēra. Svētais Jānis saka: “Mīļie, mīlēsim cits citu, jo
mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu.
Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. Redzama kļuvusi ir Dieva
mīlestība mūsu starpā, Dievam savu viendzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs
dzīvotu caur Viņu. Šī ir tā mīlestība nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka
Viņš mūs mīlējis un sūtījis Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai. Mīļie, ja Dievs
mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt.” (1Jņ 4, 7 –
11)
Pēc
šī īsā kopsavilkuma tam, kā Dievs mums dāvina savu žēlsirdību, es vēlos jums
sniegt pāris ierosinājumus tam, kā mēs varam būt Viņā žēlsirdības instrumenti
citiem.
Es
domāju par svētīgā Pjēra Džordžo Frasati piemēru. Viņš teica: “Jēzus katru rītu
apmeklē mani Svētajā Komūnijā, un es atdaru par šo vizīti visvienkāršākajā
veidā, kādu zinu, – apmeklējot nabagos”. Pjērs Džordžo bija jaunietis, kurš
apzinājās, ko nozīmē žēlsirdīga sirds, kas ir atsaucīga pret tiem, kuriem tas
visvairāk vajadzīgs. Viņš sniedza tiem daudz vairāk nekā materiālus labumus.
Viņš viņiem deva sevi, atdodot savu laiku, vārdus un spēju klausīties. Viņš
kalpoja nabagiem ļoti klusām un pieticīgi. Viņš darīja to, ko Evaņģēlijs liek
mums darīt: “Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai
nezina, ko labā dara, tā ka tava dāvana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz
slepenībā, tev to atmaksās.” (Mt 6, 3 – 4). Iedomājies, ka dienu pirms savas
nāves, kad viņš jau bija smagi slims, viņš deva norādījumus, kā ir jāpalīdz
viņā draugiem vajadzībās. Viņa bērēs ģimene un draugi bija pārsteigti, cik
daudz viņiem nepazīstamu cilvēku bija ieradušies. Pjērs Džordžo bija viņiem
palīdzējis un kļuvis par viņu draugu.
Man
vienmēr patīk sasaistīt Evaņģēlija svētības ar Mateja evaņģēlija 25. nodaļu, kur
Jēzus mūs iepazīstina ar žēlsirdības darbiem un atklāj, ka mēs pēc tiem tiksim
tiesāt. Es lūdzu tevi atklāt miesas žēlsirdības darbus: pabarot izsalkušos, padzirdīt
izslāpušos, apģērbt kailos, uzņemt svešiniekus, palīdzēt slimajiem, apmeklēt
cietumniekus, apbedīt mirušos. Un neaizmirsīsim garīgos žēlsirdības darbus: dot
padomu šaubīgajiem, mācīt nezinošos, brīdināt grēciniekus, mierināt nomāktos,
piedot aizvainojumus, pacietīgi paciest tos, kuri ir garlaicīgi, lūgt Dievu par
dzīvajiem un mirušajiem. Kā tu redzi, žēlsirdība nenozīmē vienkārši būt “labam
cilvēkam”, tā arī nav vienkārša sentimentalitāte. Tas ir mūsu kā Jēzus mācekļu
autentiskuma mērs, kā arī mūsu kā kristiešu ticamības mērs mūsdienu pasaulē.
Ja
vēlies, lai es būtu pavisam tiešs, es vēlos ierosināt pirmos septiņus 2016.
gada mēnešus izvēlēties kādus konkrētus miesas un garīgos žēlsirdības darbus,
ko katru mēnesi praktizēt. Iedvesmu vari atrast svētās Faustīnas lūgšanā, kura
bija pazemīgs Dieva žēlsirdības apustulis mūsu laikos:
“Palīdzi
man, ak, Kungs,
…lai
manas acis būtu žēlsirdīgas, lai es nekad nebūtu aizdomīga vai netiesātu pēc
izskata, bet vienmēr meklētu skaisto manu apkārtējo dvēselēs un viņiem varētu
palīdzēt;
… lai
manas ausis būtu žēlsirdīgas, lai es būtu uzmanīga pret manu apkārtējo
vajadzībām un nepaliktu vienaldzīga pret viņu sāpēm un sūdzībām;
… lai
mana mēle būtu žēlsirdīgā, lai es nekad nerunātu sliktu par citiem, bet visiem
varētu sniegt mierinājuma un piedošanas vārdus;
… lai
manas rokas būtu žēlsirdības un paveiktu daudz labu darbu;
… lai
manas pēdas būtu žēlsirdīgas, lai es steigtos palīdzēt apkārtējiem par spīti
manam nogurumam;
… lai
mana sirds būtu žēlsirdīga, lai es pati dalītos savās ciešanās ar apkārtējiem” (Dienasgrāmata, 163).
Dievišķās Žēlsirdības vēstījums ir ļoti konkrēts dzīves
plāns, jo tas ietver rīcību. Viens no pašsaprotamākajiem, taču, iespējams,
visgrūtāk ikdienā īstenojamākajiem žēlsirdības darbiem ir piedod tiem, kas mūs
aizskāruši, kuri pret mums slikti izturējušies vai kurus mēs uzskatām par
ienaidniekiem. “Reizēm šķiet tik grūti piedot! Tomēr piedošana ir instruments,
kas ielikts mūsu trauslajās rokās, lai sasniegtu sirds mieru. Ir nepieciešams
atlaist dusmas, niknumu, vardarbību un atriebību, lai dzīvotu priekā.” (Misericordiae Vultus, 9)
Es
satieku tik daudz jauniešu, kuri saka, ka viņi ir noguruši no tā, ka šī pasaule
ir tik sadalīta, ka pastāv plaisa starp dažādu grupu atbalstītājiem un ir tik
daudz karu, no kuriem dažos reliģija tiek izmantota kā attaisnojums
vardarbībai. Mums jālūdz, lai Kungs dod mums žēlastību būt žēlsirdīgiem pret
tiem, kuri pret mums izturas slikti. Uz krusta Jēzus lūdzās par tiem, kuri Viņu
tur bija piesituši: “Tēvs, piedod viņiem, jo viņi nezina, ko dara.” (Lk
23, 34). Žēlsirdība ir vienīgais veids, kā pārvarēt ļaunumu. Taisnīgums ir nepieciešams,
pat ļoti, taču ar to nepietiek. Taisnīgumam un žēlsirdībai jāiet kopā. Es tik
ļoti vēlos, ka mēs varētu kopā vienoties kopīgā lūgšanā, kas nāk no sirds
dziļumiem, lai lūgtu Kungu būt žēlsirdīgam mums un visai pasaulei!
4.
Krakova mūs gaida!
Tikai pāris mēnešu palicis, pirms mēs tiekamies
Polijā. Krakova, svētā Jāņa Pāvila II un svētās Faustīnas Kovaļskas pilsēta,
mūs gaida atvērtām rokām un sirdīm. Es ticu, ka Dievišķā Apredzība mūs
iedvesmoja pieņemt lēmumu svinēt Jauniešu Jubilejas svētkus pilsētā, kas bijusi
mājas diviem lieliskiem mūsdienu žēlsirdības apustuļiem. Jānis Pāvils II bija
tas, kurš saprata, ka šis ir žēlrsirdības laiks. Sava pontifikāta sākumā viņš
uzrakstīja encikliku Dives in Misericordia. Svētajā Gadā (2000. gadā) viņš kanonizēja māsu
Faustīnu un iedibināja Dievišķās Žēlsirdības svētkus, kas tagad notiek
Lieldienu otrajā svētdienā. 2002. gadā viņš personiski iesvētīja Dievišķās
Žēlsirdības sankuāriju Krakovā un uzticēja pasauli Dievišķajai Žēlsirdībai,
ilgojoties, lai šī vēsts sasniegtu visus zemes cilvēkus un piepildītu viņu
sirdis ar cerību: “Šī dzirkstele jāiededz ar Dieva žēlastību. Žēlsirdības
ugunij jātiek nodotai tālāk pasaulei. Dieva žēlsirdībā pasaule radīs mieru un
cilvēce – laimi!”
Dārgie
jaunieši, Krakovas sanktuārijā, kas veltīts žēlsirdīgajam Jēzum un kur Viņš
attēlots Dieva cilvēku pagodinātajā attēlā, jūs gaida Jēzus. Viņam ir
pārliecība par jums un Viņš uz jums paļaujas! Viņam ir tik daudz lietas, ko
teikt katram no jums. Nebaidieties ieskatīties Viņam acīs, kas ir pilnas
bezgalīgas mīlestības pret jums. Atverieties Jēzus žēlsirdīgajam skatienam, ka
sir gatavs piedot katru grēku. Viņa skatiens var mainīt jūsu dzīves un
dziedināt jūsu dvēseļu ievainojumus. Viņa acis var remdēt slāpes, kas mājo
dziļu jūsu jaunajās sirdīs, slāpes pēc mīlestības, miera, prieka un pēc
patiesas laimes. Nācies pie Viņa un nebīstieties! Nāciet pie Viņa un no savas
sirds dziļumiem sakiet: “Jēzu, es uzticos Tev!” Ļaujiet, lai jums pieskaras
viņa neierobežotā žēlsirdība, lai jūs varētu kļūt par žēlsirdības apustuļiem
savos darbos, vārdos un lūgšanās pasaulē, ko ievainojis savtīgums, naids un
izmisums.
Nesiet
jūsos Kristus žēlsirdīgās mīlestības liesmas – kā svētais Jānis Pāvils II –
katrā savas ikdienas dzīves sfērā līdz pat zemes malām. Es esmu ar jums šajā
misijā ar savu iedrošinājumu un lūgšanām. Es uzticu jūs visus Marijai,
Žēlsirdības Mātei, šī garīgās sagatavošanās ceļa Pasaules Jauniešu dienām
Krakovā pēdējā posmā. Es svētīju jūs visus no visas manas sirds.
Vatikānā
2015. gada 15. augustā
Pāvests
Francisks