Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā turpina pieaugt spriedze starp Jēzu un jūdu autoritātēm. Marks atstāsta dažas Jēzus paustās mācības svētnīcā. Fragmenta pirmajā daļā dzirdam, ka Jēzus brīdina pūli nesekot Rakstu zinātāju paraugam un netiekties pēc citu cilvēku goda un uzmanības. Ir svarīgi pieminēt, ka evaņģēlists norāda, ka šīs lietas Jēzus māca Jeruzalemes svētnīcas tuvumā. Ar šo viņš uzsāk Jēzus ciešanu posmu.

 

Tālāk Jēzus novēro, kā jūdu svētceļnieki saliek savus upurus svētnīcas ziedojumu lādē. Jēzus laikā Jeruzalemes svētnīca bija jūdu pielūgsmes centrs. Bija noteikts, ka dievbijīgi jūdi svētceļos uz svētnīcu, lai upurētu savas lūgšanas un saliktu upurus. No svētceļniekiem tika sagaidīts, ka viņi sniegs svētnīcai arī kādu finansiālu ziedojumu.

 

Šajā fragmentā redzam, ka Jēzus vēro, ka bagātnieki upurlādē saliek lielas summas, savukārt, ļaudis ar zemākiem ienākumiem daudz mazākas. Līdzīga situācija ir arī mūsdienu draudzēs. Tomēr Jēzus vērību pievērš trūcīgajai atraitnei, kura saliek vismazāko upuri – divas monētas. Jēzus saviem mācekļiem akcentē trūcīgās atraitnes upuri, norādot, ka viņas nelielais upuris bija dziļas sirsnības akts, atdodot savus iztikas līdzekļus, nevis tikai pārpalikumu.