***
V. E. ARHIBĪSKAPA PEDRO LOPESA KINTANAS
SPREDIĶIS V. J. M. DEBESĪS UZŅEMŠANAS SVĒTKOS AGLONĀ
Godātie
brāļi bīskapi,
Cienījamās
autoritātes,
Dārgie
brāļi un māsas!
Man
ir liels prieks svinēt šo Euharistiju Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos, šinī
skaistajā starptautiskajā Aglonas svētvietā.
Šis
ir Marijas godināšanas centrs visai Latvijai un īpaši šim novadam – Latgalei,
kura ir labi pazīstama ar lepnumu ar kuru kopj un sargā savu tik seno ticību.
Sveicinu
no visas sirds un atzinīgi V. E. Jāni Buli, Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapu
un Latvijas bīskapu konferences prezidentu, Viņa Eminenci Kardinālu Pujātu un
visus citus bīskapus.
Esmu
priecīgs sveicināt Viņa Ekselenci Raimondu Vējoni, Latvijas republikas prezidentu
un visas citas klātesošās autoritātes.
Brālisks
sveiciens arī brāļiem no Baznīcām un kristiešu konfesijām, kuri ir vēlējušies
mūs pavadīt šajos svētkos.
Sveicinu
no sirds visus, priesterus, konsekrētās personas un ticīgos šeit klātesošos, un
jums nododu mūsu pāvesta Franciska mīlestību, tuvumu un solidaritāti, viņš mani
ir sūtījis jūsu vidū, kā savu pārstāvi jūsu zemē, īpaši mirklī kad dāvāju viņa
apustulisko svētību.
Esam
šeit visi sapulcējušies, lai godinātu mūsu māti Mariju, šinī īpašajā vietā,
kura mums atgādina par mūsu senču dziļo garīgo dzīvi, kuri vienmēr šinī
svētvietā ir saskatījuši bāku, lai varētu orientēties dzīves grūtajos mirkļos,
dzīvo tradīciju, kas atjauno un attīsta kristīgās dzīves augļus, un vietu, kur
parādās dziļa, tautai piemītoša, Marijas godināšana.
Neskaitāmi
cilvēki, nākuši no dažādām vietām un daudzos veidos, nāk šeit lai lūgtos par
dvēseles un miesas veselību ar Jaunavas Marijas aizbildniecību.
Šī
dievbijība dāvā spēkus un iedrošina vienkāršu un patiesu dvēseli, un ir jaunas
enerģijas avots, kurš dara auglīgu cilvēka būtību neļauj pazust anonimitātē.
Mūsdienu
cilvēks bieži, nezin kā lūgt, pateikties un ciest.
Mēs
zinām, ka lūgt, pateikties un ciest ir cilvēka dzīves un kristīgās apziņas
izpausmes.
Arī
šodien, kopā ar jums, esmu nācis lai upurētu sāpes, pateicību un lūgšanas, kā
vienkāršu, bet patiesu dievbijības jūtu izpausmi, kas vienmēr atrod Marijā
mātišķu atbildi.
Katram
kristietim ir jāpārdomā sava dzīve Marijas dzīves gaismā. Vienkārša sieviete,
kuras bagātība bija tieši viņas vienkāršībā, vienmēr uzmanīga citu rūpēm un
vajadzībām; dziļi ticīga sieviete, iesaistīta tāda paša veida grūtajās un bieži
neatrisināmajās situācijās, kuras arī mēs piedzīvojam, pasaulē, kas arvien
vairāk tiecas uz maldiem un egoismu.
Šodien
apceram Mariju, kā īpašas ticības sievieti. Svētīga
tu esi ticēdama, ka tas izpildīsies, ko Kungs tev sacījis(Lk.1,45).
Nav
iespējams godināt Mariju ar labākiem vārdiem kā tie kurus, ticības vadīta, izteica
viņas radiniece Elizabete.
Marijā
ticība parādās kā pateicīga Tā pieņemšanu, kas ir ceļš, patiesība un dzīvība,
gavilējot Dievā savā glābējā, un pieņemot Dieva uzticēto misiju.
Marijā
ticība ir prieks, bet arī pazemīga Dieva gribas meklēšana.
Atvērtība
Dieva Vārdam, paļaujoties Dievam, parādot ticības paklausību un atbildot ar
visu savu būtību.
Paklausība
ticībā vada Mariju strādāt ar un priekš citiem, un tāpēc viņa dodas palīdzēt
savai radiniecei Elizabetei.
Bez ticības nav iespējams patikt
Dievam. Marija ir Dievam
patīkama, kā neviens cits, tāpēc ka viņas ticība un viņas paļāvība Dievā ir
pārāka par visām citām lietām.
Ticības
dēļ Noass uzcēla šķirstu, lai glābtu savu ģimeni, ticības dēļ Marija kļūst mūsu
glābšanas šķirsts, rādot mums pasaules Pestītāju.
Marijas
ticība ir pārāka par Noasa, Ābrahama un visu patriarhu ticību, esot gatava
pamest visus savus projektus, lai pieņemt pilnīgi jaunu un nezināmu nākotni, kā
Kunga māte un kalpone.
Paklausīga
savai ticībai viņa sāk lielo ceļu, savu ceļojumu, kopā ar Kristu kas caur
Ēģipti un tuksnesi viņu aizvedīs līdz pat krustam. Marija seko savam Dēlam ar
radikālu sevis dāvāšanu.
Nedomājiet,
ka ir bijis vienkārši Marijai dzīvot ticībā. Viņas ticība attīstījās viņas
dzīves notikumos, viņa piedzīvoja sāpju zobenu, iekšējos pārdzīvojumus,
pretrunas un pārbaudījumu krusta priekšā.
To ko Ieva sasēja ar savu neticību, to
atraisīja Jaunava Marija ar savu ticību,
augot žēlastībā un pieņemot ticības nakti.
Viņas
lai man notiek pēc tava vārda, katru
dienu caur ikdienas notikumiem, kļuva par pilnību.
Jaunavas
Marijas ticības attieksme ir piemērs katram kristietim, kas iet caur ticību uz
Tēva mājām.
Ir
svarīgi atklāt Dieva gribu klausoties Viņa Vārdā, tāpēc ka arī ja mūsu ceļš
šķiet pareizs, Dievs ir tas kurš pazīst sirdi.
Pieņemt
Dieva gribu tas ir saņemt kādu vārdu, kas ir savādāks nekā mūsu pierastais, tas
ir pārtraukt mūsu plānus un projektus, tas ir atļaut Dievam mūs patraucēt,
atceroties ka Jēzus iemācījās paklausību ciešanās.
Tas
ir kompass, kuram jāvada mūsu garīgums, mūsu kristīgā dzīve.
Esot
daudzu cilvēku vidū, kuriem mums ir jāliecina par mūsu ticību, mums ir
jāatbrīvojas no katra grēka smaguma, kas mūs nospiež, un cieši lūkojoties uz
Jēzu, no kura ir pilnīgi atkarīga mūsu ticība, skriet ar drosmi to skrējienu ko
esam iesākuši (sal. Ebr 12,11).
Mums
jāraugās uz Jēzu ar Marijas ticību, kas sevi dāvā bez atlikuma un sevi konsekrē
Dieva Dēlam un cilvēkiem. Viss ko Marija dara un saka, mums atgādina ka tikai
Jēzus Vārdā mums ir pestīšana.
Ak
Marija! Katru reizi, kad tevi sveicinām, sakot tu esi svētīta starp sievietēm, mēs tevi slavējam tavas ticības
dēļ.
Lūdz
par mums tagad un mūsu nāves stundā, lai mūsu ticība būtu stipra un spoža,
pilna cerības un gatava mūsu pārveidot kā tevi, kas kļuvi par dzīvo miera vēsti
visai cilvēcei.
Lai
mūsu atjaunotā ticība mums palīdz pārveidot mūsu dzīvi cerības zīmē priekš
visiem cilvēkiem, kas mums ir apkārt.
Šinī
lielajā Marijas, Latvijas svētās aizbildnes un aizstāves, svētku dienā,
atceramies garīgās, morālās un kulturālās vērtības, pieminot Jēzu Kristu kurš
ir augšāmcēlies.
Kad
esam sasnieguši tik daudz labu lietu, kuras līdz šim neesam veikuši, mums nav
jāaizmirst mūsu vēstures mantojums, kas, līdzās negatīvajiem aspektiem, kurus
mums ir jālabo, mums dāvā vērtības un ideālus, pietiekamus un nepieciešamus,
lai veidotu saliedētu un cerības pilnu sabiedrību.
Nav
iespējams veidot savu pasauli neredzot citus. Latvijas garīgā un morālā
vēsture, kristīgā gara veidota, mums dāvā kopējos elementus lai veidotu patiesu
kopienu.
Esam
aicināti atgūt garīgās dimensijas centralitāti mūsu dzīvē.
Izstumjot
Dievu cilvēks netiek atbrīvots. Dzīve izsīkst, ja tā nav atvērta uz Dievu, kurā
balstās mūsu cieņa un brīvība.
Marija
mums saka, ka esam spējīgi uzvarēt bailes un nedrošību ar ticību, nogurumu ar
kristīgo cerību, un vienaldzību ar mīlestību, pārvarot mūsu nesakārtotās
tieksmes un sekojot viņas dēlam Kristum, “ceļam, patiesībai un dzīvībai”.
Sirdsapziņas
un morāles krīze, ietekmē tradīcijas un principus, kas iedvesmo morālo uzvedību
un rada neuzticību.
Uzticēties
Dievam, nozīmē atgūt uzticību, pārvarot katru relatīvismu. Novērtējam visu kas ir patiess, kas godājams, kas taisnīgs,
kas svēts, kas patīkams, kam laba slava, kas tikumīgs, kas cildināms, to
domājiet (sal. Fil. 4,8), tie ir apustuļa Pāvila vārdi, kas mūs aicina
iedzīvināt tikumu mūsu dzīves ceļā uz laimi.
Šinī
īpašajā dienā lūdzam, lai Marija mūsu Māte ir klāt un sargā mūsu pāvestu
Francisku un Latvijas Baznīcu, lai mēs paliktu uzticīgi Kristum.
Uzticu
viņas aizbildniecībai visus Latvijas iedzīvotājus, īpašā veidā Latgales
iedzīvotājus, un ģimene, lai tās dzīvotu mīlestības priekā, palīdzot jaunajām
paaudzēm būvēt cerības pilnu sabiedrību.
Dieva
Māte, atceries ar labestību visus, kuri pagājušos gados ir svinējuši šos
svētkus kopā ar mums, un Kungs Dievs viņus ir aicinājis pie sevis, lai viņi
varētu jau tagad baudīt mūžīgo laimi.
Aizlūdz
par mūsu vadītājiem, lai viņi prastu atrast, caur mierpilnu un patiesības
mīlošu dialogu, risinājumus politiskām, sociālām un kultūras problēmām; un par
visiem tiem cilvēkiem, kas dod no sevis vislabāko, lai atbildētu uz sabiedrības
kopējā labuma vajadzībām.
Lai
Kungs Dievs mūs visu svētī.
Marija
Dieva Māte, aizbildi par mums sava Dēla priekšā, par visu cilvēku pestīšanu, tu
kas palīdzi tiem kas ir briesmās un tevi piesauc esot jūrā, kā ari uz zeme,
palīdzi mums tagad un mūsu nāves stundā. Āmen.
No sirds jūs visus svētīju Svētā tēva vārdā, ar viņa apustulisko svētību.
Ievietots: 14:38, 16.08.2017.