Menu:














MŪŽĪGO MIERU DOD VIŅAM, KUNGS,
UN MŪŽĪGĀ GAISMA LAI ATSPĪD VIŅAM


Fotogalerija


Šī gada 25. oktobrī 87 gadu vecumā mūžībā ir aizgājis Rēzeknes – Aglonas diecēzes Tilžas draudzes prāvests Alberts Budže.

 

Priesteris Alberts Budže ir dzimis 1930. gada 26. janvārī Rīgā reliģiozā ģimenē. Viņa vecāki nākuši no Līvānu puses un uz Rīgu pārcēlušies pēc Pirmā pasaules kara. Mācījies G. Merķeļa 20. pamatskolā un Rīgas 1. vidusskolā. Pēc vidusskolas beigšanas 1949. gadā sācis strādāt Rīgas grāmatu antikvariātā. 1952. gadā, kad tikko atvēra Garīgo semināru, uzsācis tajā mācības. 1957. gada 30. maijā bīskaps Pēteris Strods viņu iesvētījis par priesteri. Pirmā kalpošanas vieta (vikāra statusā) bija Rīgas svētā Antona draudze.

 

No 1962. gada kalpoja Majoru, Slokas un Ķemeru draudzēs, bet no 1974. gada bija Preiļu dekanāta dekāns, Preiļu un Riebiņu katoļu draudžu prāvests. 1991. gadā tiek pārcelts uz Tilžas draudzi, apkalpoja arī Krišjāņu, Rugāju un Šķilbēnu draudzi.

 

Par kultūrpētniecisko un sabiedrisko darbību apbalvots ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Atzinības rakstu (2000).

 

Uzrakstījis pētījumu „Rīgas dekanāta Romas katoļu baznīcas un kapsētas”, līdzautors grāmatai „ Latvijas Romas katoļu priesteri”.

 

Bijis Latgales Pētniecības institūta Reliģijas sekcijas vadītājs, uzstājies ar ziņojumiem kārtējās institūta organizētajās konferencēs.

 

Viņa publikācijas lasāmas daudzos preses izdevumos – „Katoļu Dzeivē”, „Katoļu Baznīcas Vēstnesī”, „Zemturī”, „Katoļu kalendārā”, „Tāvu Zemes kalendārā”, „Māras Zemes kalendārā”, „Vadugunī”, „Rēzeknes Vēstīs” u. c.

 

Priesteris Budže bija aktīvs sabiedriskais un kultūras darbinieks, izcils pagātnes pētnieks un novada vēstures apzinātājs. Albertu Budži aizrāva novada kultūrvēstures un pasaules notikumu sakarību meklēšana. Viņš ir pētījis dominikāņu, jezuītu un citu garīgo ordeņu darbību Latgalē, Latgales vietvārdu saistību ar citu valstu vietvārdiem, savācis materiālus un uzrakstījis aprakstus par ievērojamiem un aizmirstiem priesteriem, par svētvietām Lurdā, Fatimā un Medžugorjē, kā arī par Krusta kalnu Lietuvā. Savulaik, sadarbojoties ar Balvu rajona kultūras iestādēm, gatavojis aktuālus pārskatus un piedalījies ar tiem Balvu rajona bibliotēkas organizētajās novadpētniecības konferencēs.


    Ievietots: 08:22, 26.10.2017.                                                                                             radieceze.lv

 Copyright © 2013-2017 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze