PYRMAIS LASEJUMS Ez 2, 2–5
Pravīša paaicynōšona.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA EZEHIEĻA GRŌMOTAS
Tamōs dīnōs:
Manī īgōja gors un mani nūstōdeja uz kōjom,
un es dzērdēju tū, kas runōja uz mani un saceja: «Cylvāka dāls, es syutu tevi
pi Izraeļa dālim, pi napakļōveigim atkritējim ļaudim, kas nu manis ir atsakōpuši.
Jī un jūs tāvi beja nauzticeigi maņ leidz pat šai dīnai. Un šī dāli ir trulom
sejom un nūcītynōtom sirdim, pi kurim es tevi syutu. Un tu jim saceisi: «Tū
soka Kungs.» Bet jī vai klauseisīs, vai ari nasaklauseisīs, jo tei ir dumpeiga
tauta – tūmār zynōs, ka jūs vydā ir pravīts.
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 123 (122)
Refrens: Uz
tevi, Kungs, es paceļu sovas acis. (R.
sal. 1)
1 Es
paceļu sovas acis uz tevi, kurs mōjoj dabasūs.
2 Lyuk,
taipat kai kolpu acis raugōs uz sova kunga rūkom,
kai kolpyunes acis – uz jōs saimineicas
rūkom,
tai myusu acis ir vārstas uz Kungu,
myusu Dīvu,
cikom jys apsažālōs par mums.
Refrens
3 Apsažāloj
par mums, Kungs, esi mums žēleigs,
jo pōrlīku asam nycynōti,
4 jo
myusu dvēsele ir pōrlīku pylna
ar augstprōteigū nīvom un jūs izsmīkli.
Refrens
ŪTRAIS LASEJUMS 2 Kor 12, 7–10
Pōvuls lepojās ar sovu vōjumu.
LASEJUMS NU SVĀTŌ APOSTOLA PŌVULA ŪTRŌS VĒSTULES KORINTĪŠIM
Brōli:
Lai es nakļyutu īdūmeigs, maņ ir dūts
dzalūņs mīsai - satana eņgeļs, lai tys mani pļaukōtu, ka es nakļyutu īdūmeigs. Tōpēc
es trejs reizes lyudžu Kungu, lai tys atsakōptu nu manis, bet Kungs maņ saceja:
«Tev pīteik munas žēlesteibas, jo spāks pylnveidōjōs vōjumā.» Tōpēc es labprōt
dižōšūs sovā vōjumā, lai manī īmōjōtu Kristus spāks. Tōdēļ maņ pateik muni vōjumi,
nīvōšonas, tryukums, vojōšonas un spaidi Kristus dēļ. Jo, kod vīn asu vōjs, tod
asu spēceigs.
Tys ir Dīva vōrds.
PYRMEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Lk 4, 18
Alleluja.
Kunga gors ir pōr mani,
jys mani ir syutejis sludynōt nabogim prīcas
vēsti.
Alleluja.
EVANGELIJS Mk 6, 1–6
Nazaretē Jezus nateik atzeits.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MARKS
Jezus atnōce uz sovu dzymtū piļsātu, un
jō mōcekli sekōja jam. Kod pīnōce sabats, jys sinagogā sōce mōceit. Bet daudzi
klauseitōji breinōjōs, saceidami: «Nu kurīnes tys jam? Un kas tei par gudreibu,
kura jam dūta, un taidi breinumi, kas nūteik caur jō rūkom? Vai tod jys nav gaļdnīks,
Marijas dāls un Jākuba, Jezupa, Judas un Seimaņa brōļs? Un vai tod jō mōsas nav
šeit ar mums?» Un tī īsaļaunōja nu jō. Bet Jezus jim saceja: «Nikur pravīts nav
bez cīna, kai tikai izjamūt sovu tēviju, sovus rodus un sovu nomu.» Un jys tur
navarēja dareit nivīnu breinumu. Tikai nadaudzim sliminīkim uzlicis rūkas, jys
tūs izdzīdynōja. Un jys breinōjōs par jūs naticeibu. Pēc tam jys aizgōja uz apkōrtejim
cīmim un mōceja.
Tys ir Kunga vōrds.