PYRMAIS LASEJUMS Is 38, 1–6. 21–22. 7–8
Ezehija slimeiba un izdzīdynōšona.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA ISAJA GRŌMOTAS
Tamōs dīnōs Judas kēneņš Ezehijs saslyma
uz nōvi. Tod pi jō īgōja pravīts Isajs, Amosa dāls, un saceja jam: «Tai soka
Kungs: nūkōrtoj vysu ar sovu nomu, jo tu mērsi un vairs nadzeivōsi.» Tod
Ezehijs pagrīze seju pret sīnu un lyudzēs uz Kungu, un saceja: «Ak, Kungs, pīmini,
lyudzu, kai es tovā prīškā staigōju patīseibā un ar piļneigu sirdi un dareju tū,
kas ir lobs tovōs acīs.» Un Ezehijs sōce gauži raudōt. Tod Isajam atsaklōja
Kunga vōrds: «Ej un pasoki Ezehijam: «Tai soka Kungs, tova tāva Davida Dīvs: Es
dzērdēju tovu lyugšonu, redzēju tovas osoras; lyuk, es pīlikšu tovam myužam pīcpadsmit
godus un izglōbšu tevi un šū piļsātu nu asirīšu rūkas, un šū piļsātu aizstōvēšu.»»
Un Isajs lyka atnest vīgu plōcineiti un uzlikt uz augūņa, lai jys kļyutu
vasals. Bet Ezehijs jautōja: «Kaida byus zeime tam, ka es īīšu Kunga nomā?» Isajs
atbiļdēja: «Šei byus tev zeime nu Kunga, ka Kungs izpiļdeis šūs vōrdus, kū ir
sacejis: redzi, es likšu atsagrīzt pulkstiņa rōdeitōja ānai atpakaļ par desmit īdaļom,
kū saule jau ir nūgōjuse Ahaza saules pulkstinī.» Un saule atsagrīze atpakaļ
par desmit īdaļom, kuras beja jau nūgōjuse.
Tys ir Dīva vōrds.
DZĪDŌJUMS Is 38
Refrens: Kungs
mani izglōbe nu nōves. (Sal. 17b)
10 Es
saceju: «Sova myuža vydā es stōjūs
pi pazemes vōrtim;
maņ pītryukst
munu atlykušū godu.»
Refrens
11 Es
saceju: «Naredzēšu vairs Kungu Dīvu
dzeivūs zemē;
nasaskateišu vairs ni uz vīna cylvāka
nu šōs pasaules ļaudim.»
Refrens
12 Muns
mōjūklis ir nūjaukts un aiznasts tōli nu manis
it kai gonu miteklis.
Kai audējs es satynu munu dzeivi.
Jys pōrgrīž munas dzeiveibas pavedīni.
Refrens
16 Kungs,
muna sirds cerej uz tevi.
Muns gors lai dzeivoj,
dzīdynoj mani un mani dzeivynoj.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Jņ 10, 27
Alleluja.
Munas vuškas klausa munu bolsu,
es tōs pazeistu, un tōs maņ sekoj.
Alleluja.
EVANGELIJS Mt 12, 1–8
Cylvāka Dāls ir Kungs ari pōr sabatu.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
MATEJS
Tymā laikā Jezus gōja sabatā caur dryvu.
Jō mōcekli, byudami izsolkuši, sōce raut vōrpas un ēst. Bet farizeji, tū radzūt,
saceja jam: «Lyuk, tovi mōcekli dora tū, kū sabatā nadreikst dareit.» Bet jys
tim atbiļdēja: «Vai jyus naasat lasejuši, kū dareja Davids, byudams izsaļcis,
un tī, kas ar jū beja? Kai jys īgōja Dīva nomā un ēde upura maizi, kū nadreikstēja
ēst ni jam, ni tim, kas ar jū beja, bet vīneigi prīsterim? Un vai jyus nalasejot
Lykumā, ka sabatā prīsteri svētneicā lauž sabata mīru un ir bez vaines? Bet es
jums soku, ka šeit ir kas lelōks nakai svētneica. Jo jyus saprostu, kū tys nūzeimej:
«Es vēlējūs žāļsirdeibu, navys upuri,» tod jyus nikod napazudynōtu navaineigūs.
Cylvāka Dāls taču ir Kungs ari pōr sabatu.»
Tys ir Kunga vōrds.