Menu:














 


sastdĪna, 14. juļs

PYRMAIS LASEJUMS Is 6, 1–8

Pravīša Isaja paaicynōšona.

LASEJUMS NU PRAVĪŠA ISAJA GRŌMOTAS

Tymā godā, kod nūmyra Izraeļa kēneņš Osija, es redzēju Kungu sēžam uz augsta un dyžona trūņa, bet jō tārpa molas pīpiļdeja svētneicu. Jam blokus stōvēja serafi: tim kotram beja seši spōrni: ar divim tys aizsedze sovu seju, ar divim apsedze sovas kōjas, ar divim lidōja. Un tī sauce vīns ūtram un saceja: «Svāts, svāts, svāts ir debespulku Kungs! Vysa zeme ir jō gūdeibas pylna!» Un nu saucēja bolsa nūdrebēja durovu palūdas, un svētneica pīsapiļdeja ar dyumim. Un es saceju: «Bāda maņ! Es asu nūlamts nōvei! Jo es asu veirs ar aptraipeitōm lyupom un dzeivoju storp ļaudim, kuru lyupas ir aptraipeitas, bet sovom acim asu redzējis Kēneņu, debespulku Kungu.» Tod pi manis atlidōja vīns nu serafim, un jō rūkā beja kvālūša ūgle, kū jys ar knaiblem pajēme nu oltora. Ar tū jys pīsaskōre munai mutei un saceja: «Lyuk, tei ir pīsaskōruse tovom lyupom: tova vaina ir izdzāsta un tovs grāks ir atlaists.» Un es dzērdēju Kunga bolsu runojam: «Kū es lai syutu? Un kas gon mums īs?» Es atbiļdēju: «Raug, es asu, syuti mani.»

Tys ir Dīva vōrds.

 

PSALME 93 (92)

Refrens: Kungs ir gūdeibas pylns vaļdnīks! (R. sal. 1a)

1 Kungs ir vaļdnīks! Jis ir īsatērpīs gūdeibā;

Kungs ir īsatērpīs un apjūzis sevi ar spāku.

Jis ir nūstyprynōjis zemi,

un tei natiks sakustynōta.

Refrens

2 Tovs trūņs stōv styprs jau kūpš seņdīnom,

tu esi kūpš myužeigim laikim.

5 Tovas līceibas ir ticeibas cīneigas

Kungs, tovam nomam, vysōs dīnōs pīsanōk svātums.

Refrens

 

PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS 1 Pīt 4, 14

Alleluja.

Svēteigi jyus asat, jo jyusus nīvoj Kristus vōrda dēļ,

jo pōr jums nūsalaiž Dīva Gors.

Alleluja.

 

EVANGELIJS Mt 10, 24–33

Nasabeistit nu cylvākim.

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MATEJS

Tymā laikā Jezus saceja apostolim:

«Mōceklis nav pōrōks par sovu skūlōtōju, nedz kolps augstōks par sovu kungu. Pīteik, jo mōceklis tūp kai jō kungs. Jo noma saiminīks teik saukts par Belcebulu, tod vēļ jo vairōk jō ļaudis. Nasabeistit nu cylvākim, jo nikas nav nūslāpts, kas natyktu atklōts, un nikas nav slapans, kas nakļyutu zynoms. Kū es jums soku tymsā, par tū jyus runojit gaismā, un kū jyus dzēržat ausī, tū sludynojit nu jumtim. Un nasabeistit nu tim, kas nūkaun mīsu, bet dvēseli naspēj nūnōvēt. Bet vairōk beistotēs nu tō, kas spēj dvēseli un mīsu pazudynōt eļnē. Vai tod divus zvērbuļus napōrdūt par vīnu grasi? Bet nivīns nu tim nakreit zemē bez jyusu Tāva grybas. Pat moti uz jyusu golvas ir vysi saskaiteiti. Tōdēļ nasabeistit, jyus asat lobōki nakai daudzī zvērbuli. Kotru, kas mani atzeist cylvāku prīškā, es atzeišu sova Tāva prīškā, kas ir dabasūs. Bet, kas mani nūlīgs cylvāku prīškā, tū ari es nūlīgšu sova Tāva prīškā, kas ir dabasūs»

Tys ir Kunga vōrds.



























Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze