Svētais jāzeps - vissvētākās jaunavas marijas līgavainis

Dienas lasījumi

19. martā Baznīca svin svētā Jāzepa, Vissvētākās Jaunavas Marijas Līgavaiņa, obligātās svinības. Šie ir lielākie svētki, kas pārtrauc Lielā gavēņa klusumu un piepilda Baznīcu ar lielu prieku un līksmību par kluso galdnieku, kuram tomēr ir bijusi tik milzīga loma Dieva Dēla, Marijas un līdz ar to arī visas cilvēces dzīvē.

Par Marijas Līgavaini un Jēzus audžutēvu mēs zinām tikai to, kas rakstīts Svētajos Rakstos, un tas ir tik minimāli, ka radušās dažādas leģendas. Mēs zinām, ka viņš bija galdnieks, strādnieks, jo skeptiķi no Nācaretes par Jēzu sacīja: ,,Vai tad Viņš nav galdnieka dēls?” (sal. Mt 13, 55) Viņš nebija bagāts, jo, kad viņš atnesa Jēzu uz svētnīcu, lai to veltītu Debesu Tēvam, viņš upurēja divas dūjas vai pāri baložu, ko drīkstēja tikai tie, kuri nevarēja atļauties jēru. (sal. Lk 2, 24)

Neraugoties uz pazemīgo darbu un nelielajiem materiālajiem līdzekļiem, Jāzeps nāk no karaliskas dzimtas. Eņģelis, kurš kā pirmais pavēsta Jāzepam par Jēzu, to sveicina kā ,,Dāvida dēlu”, ar karalisku titulu, ko vēlāk lieto arī attiecībā uz Jēzu. (sal. Mt 1, 1 – 16 un Lk 3, 23 – 38)

Mēs zinām, ka Jāzeps bija līdzcietīgs un gādīgs vīrs.  Kad pēc saderināšanās viņš atklāja, ka Marija ir stāvoklī, viņš zināja, ka Bērns nav viņa, bet neapzinājās, ka viņa gaida Dieva Dēlu. Viņš vēlējās šķirties no Marijas saskaņā ar Likumu, bet bija norūpējies par Marijas drošību. Jāzeps zināja, ka sieviete, kura pārkāpusi laulību, var tikt nomētāta ar akmeņiem līdz nāvei, tāpēc nolēma pamest viņu klusām. (sal. Mt 1, 19 – 25)

Jāzeps bija ticības cilvēks, paklausīgs visam, ko Dievs no viņa prasīja. Kad sapnī pie Jāzepa atnāca eņģelis un pastāstīja patiesību par Marijas Bērnu, viņš bez mazākajām šaubām nekavējās pieņemt Mariju par sievu. Kad eņģelis atnāca vēlreiz, lai brīdinātu par ģimenei draudošajām briesmām, Jāzeps kopā ar savu sievu un Bērnu devās uz svešu zemi. Bez jebkādām ierunām viņš gaidīja Ēģiptē, līdz eņģelis pavēstīja, ka var droši atgriezties dzimtenē. (sal. Mt 2, 13 – 23)

Tā kā par Jāzepu nekas nav minēts Jēzus atklātās dzīves, nāves un augšāmcelšanās laikā, daudzi vēsturnieki uzskata, ka, iespējams, viņš nomira, pirms Jēzus uzsāka publisko kalpojumu. Jāzeps ir mirstošo aizbildnis, jo, pieņemot, ka viņš mira pirms Jēzus atklātās dzīves, viņš mira Jēzus un Marijas klātbūtnē – tā, kā mēs visi gribētu pamest šo pasauli.

Jāzeps ir arī vispārējās Baznīcas, tēvu, galdnieku un sociālā taisnīguma aizbildnis.

Ir vēl daudz lietu, ko mēs gribētu zināt par Jāzepu: kur viņš bija dzimis, par viņa ikdienu, kad un kā viņš mira, bet Svētie Raksti atklāj mums tikai pašu būtiskāko – to, ka viņš bija ,,taisnīgs vīrs” (sal. Mt 1, 18).

Svētais Jāzep, vispārējās Baznīcas aizbildni, esi nomodā pār Baznīcu tikpat gādīgi, kā tu rūpējies par Jēzu, aizsargā to un vadi to tāpat, kā tu vadīji savu Audžudēlu. Āmen.

    Ievietots: 13:12, 18.03.2015.                                                                            radieceze.lv