Menu:

















PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA XI SVĒTDIENA
Evaņģēlija fragmentu (Mk 4, 26-34) veido divas, ļoti īsas līdzības: par sēklu, kura uzdīgst un uzaug pati no sevis, un par sinepju graudiņu. Kā piemēru ņemot šos divus lauka tēlus, Jēzus parāda Dieva Vārda iedarbību un Viņa valstības prasības.
Pirmajā līdzībā uzmanība tiek koncentrēta uz faktu, ka sēkla, kas tiek izkaisīta uz zemes, ieskaņojas un attīstās pati no sevis, neatkarīgi no tā, vai sējējs guļ, vai ir nomodā. Viņš ir pārliecināts par pašas sēklas iekšējo spēku, un augsnes auglību. Evaņģēlija valodā sēkla ir Dieva Vārda simbols, kura auglība ir atgādināta šajā līdzībā. Līdzīgi kā “pazemīgā” sēkla aug un attīstās zemes klēpī, tāpat arī Vārds Dieva spēkā darbojas to sirdīs, kas to klausās.
Otrajā līdzībā tiek lietots sinepju grauda tēls. Neskatoties uz to, ka tas ir mazākais no visām sēklām, tas ir pilns dzīvības un aug, līdz kļūst par lielāko no visiem dārza augiem (sal. Mk 4, 32). Un tā ir arī ar Dieva valstību – cilvēciski tā liekas maza un šķietami nenozīmīga realitāte. Bet, lai tajā nokļūtu ir jābūt sirdī nabadzīgam, tas ir, nevis uzticēties savām spējām, bet gan Dieva mīlestības spēkam; nepadarīt sevi svarīgu pasaules acīs, bet palikt dārgam Dieva acīs, kurš raugās uz vienkāršajiem un pazemīgajiem. Kad dzīvojam tādā veidā, tad Kristus Gara spēks mūs caurstrāvo, un pārveido to, kas mūsos ir mazs un neuzkrītošs.
Dieva valstība ietver mūsu sadarbību ar Viņu, bet galvenokārt tā ir Dieva iniciatīva un dāvana. Mūsu centieni, kas uz pasaules problēmu fona liekas šķietami mazi, Dieva spēkā pārvar visas grūtības. Kunga uzvara ir droša! Viņa mīlestība liks visām labestības sēklām, kas atrodas uz zemes, izdīgt, augt un nest augļus. Tas, neskatoties uz traģēdijām, netaisnību, ciešanām, ar kurām saskaramies, atver mūs uz uzticēšanos un cerību. Labestības un miera sēkla laiž asnus un attīstās, jo Dieva žēlsirdīgā mīlestība liek tai nobriest.
Lai Vissvētākā Jaunava Marija, kas būdama “auglīga zeme” uzņēma sevī dievišķā Vārda sēklu, uztur mūs šajā cerībā, kura nekad nepieviļ. 
Avots:
Pāvests Francisks, Uzruna Kunga eņģelis laikā, 2015. gada 14. jūnijs

Ievietots: 14:55, 15.06.2018.                                                                                             radieceze.lv

























Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze