Menu:














MŪŽĪGO MIERU DOD VIŅAM, KUNGS,
UN MŪŽĪGĀ GAISMA LAI ATSPĪD VIŅAM


2018. gada 10. martā, sestdien, mūžībā aizgāja ilggadējais Daugavpils dekanāta dekāns un Daugavpils sv. Pētera ķēdēs un Arendoles draudžu prāvests, pensionārs, Aleksandrs Madelāns. 

Priesteris Madelāns dzimis 1925. gada 5. martā Aglonas pagasta Skuju sādžā. Uzaudzis lielā katoliskā ģimenē, kur bija četri dēli un divas meitas. Vecāki nodarbojās ar lauksaimniecību. Beidzis Aizpuriešu 4-klasīgo pamatskolu, kas atradusies tēva mājās Skuju sādžā. Vēlāk divus gadus turpinājis mācības Somersetas sešklasīgajā pamatskolā. Tad iestājies Aglonas ģimnāzijā otrajā sagatavošanas klasē, no kurienes 1944. gadā iesaukts Sarkanarmijas 123. pulka 43. latviešu gvardes divīzijā. 1944. gada oktobrī frontē ievainots un aizsūtīts uz kara hospitāli Kostromas apgabala Galičas pilsētā.

1945. gada aprīlī atgriezies mājās kā otrās grupas invalīds. Pēc kara pabeidzis 12. klasi Aglonas vidusskolā un 1946.g. iestājies Rīgas katoļu Garīgajā seminārā. 1949. gada 18. septembrī tika iesvētīts par priesteri. Bīskaps Pēteris Strods nozīmēja A. Madelānu par vikāru Rīgas sv. Alberta draudzē. 1953. gadā pēc bīskapa Valeriāna Zondaka apcietināšanas A. Madelānu nozīmēja par prāvestu sv. Jēkaba katedrālē Rīgā, bet 1954. gada 12. janvārī LPSR Ministru Padomes Reliģijas kultu lietu padomes pilnvarotais aizliedza viņam darboties katedrālē, motivējot, ka viņš ir pārāk jauns. A. Madelāns tika nosūtīts atpakaļ uz sv. Alberta draudzi un draudzes locekļu vidū iemantoja lielu autoritāti, tika uzskatīts par labāko sprediķotāju, lielā skaitā baznīcā pulcēja jaunatni. Tāpēc čeka (valsts drošības komiteja) uzsāka viņa vajāšanu. Kad A. Madelāns nepakļāvās čekas piedāvājumam sadarboties, viņam tika aizliegts pildīt priestera pienākumus, tika aprakstīta manta, uzlikti nesamērīgi lieli nodokļi. Taču tas nesalauza jaunā priestera ne garīgo, ne latvisko pārliecību. Apustuliskais administrators Julians Začests panāca priestera reģistrācijas atjaunošanu un A. Madelānu nozīmēja Grīvas draudzē par prāvestu un dekānu.

20 gadus - no 1960. līdz 1980. gadam - viņš darbojās Grīvas draudzē, vienlaikus apkalpojot arī Zemgales un Demenes draudzes. 1980. gadā, kad nomira Krāslavas draudzes dekāns J. Samušs, A. Madelāns tika nozīmēts kā dekāns darbā uz Krāslavu, kur dievnamā atrodas sv. Donata relikvijas. 1980. gada 6. novembrī pēc Daugavpils dekāna J. Vizuļa nāves A. Madelāns saņēma nozīmējumu darbā par Daugavpils sv. Pētera ķēdēs draudzes dekānu.

Pēc pensijas gadiem priesteris A. Madelāns joprojām saistīja ticīgos ar saturīgiem sprediķiem, Dieva un tuvākā mīlestību. Ilgajā priesteriskajā darbībā viņš ir iemantojis cilvēku atzinību.

Savu latviskumu un patriotismu A. Madelāns apliecināja arī Trešās atmodas laikā, iesvētot Latvijas sarkanbaltsarkano karogu pie Daugavpils Universitātes.

2003. gada 8. novembrī A. Madelānam pasniedza Polijas Valsts prezidenta A. Kvašņevska piešķirto Zelta krustu par nopelniem.

2005. gadā tika piešķirta pilsētas domes balva "Goda daugavpilietis".

2009. gadā Daugavpils svētā Pētera ķēdēs Romas katoļu draudzes dekāns un prāvests Aleksandrs Madelāns saņēma IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

2013. gadā Daugavpils pilsētas dome dekānam A. Madelānam piešķīra pašvaldības apbalvojumi - nozīmi "Par mūža ieguldījumu".

Mūžīgo mieru dod viņam, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņam.

    Ievietots: 10:41, 10.03.2018.                                                                              radieceze.lv
 Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze