MŪŽĪGO MIERU DOD VIŅAM, KUNGS,
UN MŪŽĪGĀ GAISMA LAI ATSPĪD VIŅAM
2018. gada 10. martā, sestdien, mūžībā aizgāja
ilggadējais Daugavpils dekanāta dekāns un Daugavpils sv. Pētera ķēdēs un
Arendoles draudžu prāvests, pensionārs, Aleksandrs Madelāns.
Priesteris Madelāns dzimis 1925. gada 5. martā
Aglonas pagasta Skuju sādžā. Uzaudzis lielā katoliskā ģimenē, kur bija četri
dēli un divas meitas. Vecāki nodarbojās ar lauksaimniecību. Beidzis Aizpuriešu
4-klasīgo pamatskolu, kas atradusies tēva mājās Skuju sādžā. Vēlāk divus gadus
turpinājis mācības Somersetas sešklasīgajā pamatskolā. Tad iestājies Aglonas
ģimnāzijā otrajā sagatavošanas klasē, no kurienes 1944. gadā iesaukts
Sarkanarmijas 123. pulka 43. latviešu gvardes divīzijā. 1944. gada oktobrī
frontē ievainots un aizsūtīts uz kara hospitāli Kostromas apgabala Galičas
pilsētā.
1945. gada aprīlī atgriezies mājās kā otrās
grupas invalīds. Pēc kara pabeidzis 12. klasi Aglonas vidusskolā un 1946.g.
iestājies Rīgas katoļu Garīgajā seminārā. 1949. gada 18. septembrī tika iesvētīts
par priesteri. Bīskaps Pēteris Strods nozīmēja A. Madelānu par vikāru Rīgas sv.
Alberta draudzē. 1953. gadā pēc bīskapa Valeriāna Zondaka apcietināšanas A. Madelānu
nozīmēja par prāvestu sv. Jēkaba katedrālē Rīgā, bet 1954. gada 12. janvārī LPSR
Ministru Padomes Reliģijas kultu lietu padomes pilnvarotais aizliedza viņam
darboties katedrālē, motivējot, ka viņš ir pārāk jauns. A. Madelāns tika
nosūtīts atpakaļ uz sv. Alberta draudzi un draudzes locekļu vidū iemantoja
lielu autoritāti, tika uzskatīts par labāko sprediķotāju, lielā skaitā baznīcā
pulcēja jaunatni. Tāpēc čeka (valsts drošības komiteja) uzsāka viņa vajāšanu.
Kad A. Madelāns nepakļāvās čekas piedāvājumam sadarboties, viņam tika aizliegts
pildīt priestera pienākumus, tika aprakstīta manta, uzlikti nesamērīgi lieli
nodokļi. Taču tas nesalauza jaunā priestera ne garīgo, ne latvisko pārliecību. Apustuliskais
administrators Julians Začests panāca priestera reģistrācijas atjaunošanu un A.
Madelānu nozīmēja Grīvas draudzē par prāvestu un dekānu.
20 gadus - no 1960. līdz 1980. gadam - viņš darbojās Grīvas draudzē, vienlaikus
apkalpojot arī Zemgales un Demenes draudzes. 1980. gadā, kad nomira Krāslavas
draudzes dekāns J. Samušs, A. Madelāns tika nozīmēts kā dekāns darbā uz Krāslavu,
kur dievnamā atrodas sv. Donata relikvijas. 1980. gada 6. novembrī pēc
Daugavpils dekāna J. Vizuļa nāves A. Madelāns saņēma nozīmējumu darbā par
Daugavpils sv. Pētera ķēdēs draudzes dekānu.
Pēc pensijas gadiem priesteris A. Madelāns
joprojām saistīja ticīgos ar saturīgiem sprediķiem, Dieva un tuvākā mīlestību.
Ilgajā priesteriskajā darbībā viņš ir iemantojis cilvēku atzinību.
Savu latviskumu un patriotismu A. Madelāns apliecināja arī Trešās atmodas
laikā, iesvētot Latvijas sarkanbaltsarkano karogu pie Daugavpils Universitātes.
2003. gada 8. novembrī A. Madelānam pasniedza Polijas Valsts prezidenta A.
Kvašņevska piešķirto Zelta krustu par nopelniem.
2005. gadā tika piešķirta pilsētas domes balva "Goda daugavpilietis".
2009. gadā Daugavpils svētā Pētera ķēdēs Romas katoļu draudzes dekāns un prāvests
Aleksandrs Madelāns saņēma IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
2013. gadā Daugavpils pilsētas dome dekānam A. Madelānam piešķīra pašvaldības
apbalvojumi - nozīmi "Par mūža ieguldījumu".
Mūžīgo mieru dod viņam,
Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņam.
Ievietots: 10:41, 10.03.2018.
radieceze.lv