Menu:

















svētā jāņa kristītāja dzimšana


Dienas lasījumi

Jēzus Jāni Kristītāju  sauca par vislielāko no saviem priekšgājējiem: ,,Es jums saku: starp dzimušajiem no sievietēm nav neviena lielāka par Jāni.” Bet Jānis būtu pilnībā piekritis tam, ko Jēzus piebilda: ,,Bet pats mazākais Dieva valstībā ir lielāks par viņu.” (sal. Lk 7, 28)

Jānis pavadīja savu dzīvi tuksnesī pilnīgā askēzē. Viņš sāka sludināt Dieva valstības atnākšanu un aicināja visus uz fundamentālām dzīves pārmaiņām.
 
Viņa mērķis bija sagatavot Jēzum ceļu. Viņa kristība, kā viņš sacīja, bija grēku nožēlošanai, bet nāks kāds, kurš kristīs ar Svēto Garu un uguni. Jānis pat nebija cienīgs atšņorēt Viņa sandales. Viņa attieksme pret Jēzu bija: ,,Viņam vajag augt, bet man iet mazumā.” ( 3, 30)
 
Jānis izjuta pazemību, redzot grēcinieku pūlī, kuri nāca kristīties, To, par kuru viņš zināja, ka tas ir Mesija: ,,Man vajag tikt Tevis kristītam.” (Mt 3, 14b) Bet Jēzus uzstāja: ,,Tam tā ir jābūt.” (Mt 3, 15b) Jēzus, vienlaikus gan patiess un pazemīgs Cilvēks, gan mūžīgais Dievs, vēlējās darīt to, kas tika prasīts no ikviena laba jūda. Tādējādi Jānis publiski ievadīja Jēzu to kopienā, kuri gaidīja Mesiju. Bet, padarot Viņu par kopienas daļu, padarīja kopienu patiesi mesiānisku.
 
Jāņa diženums un svarīgā loma pestīšanas vēsturē ir saskatāma lielajā uzsvarā, ar kādu svētais Lūkass apraksta Jāņa dzimšanas paziņošanu un pašu dzimšanu: abos šajos notikumos ir saskatāms nepārprotams paralēlisms ar tādiem pašiem notikumiem Jēzus dzīvē. Jānis piesaistīja neskaitāmus cilvēkus (visu Jūdeju), tāpēc daudziem šķita, ka viņš varētu būt Mesija. Bet viņš pastāvīgi piekāpās Jēzus priekšā, pat tik tālu, ka dažus no saviem sekotājiem viņš aizsūtīja prom, lai tie kļūtu par pirmajiem Jēzus mācekļiem.
 
Iespējams, Jāņa ideja par Dieva valstības atnākšanu Jēzus publiskās dzīves laikā pilnībā nepiepildījās. Kaut kāda iemesla dēļ viņš sūtīja savus mācekļus (kad viņš bija cietumā) pajautāt Jēzum, vai Viņš ir Mesija. Jēzus atbilde atklāj, ka Mesijam ir jāatklājas pravieša Isajas aprakstītā cietošā kalpa tēlā (Is 49 – 53). Arī pats Jānis dalījās ar Jēzu šajā mesiānisko ciešanu modelī, zaudējot savu dzīvību Hēroda atriebības dēļ.
 
Mūs, kristiešus, Jānis izaicina uz fundamentālu attieksmi pret kristietību – pilnīgu atkarību no Tēva Kristū. Izņemot Dieva Māti, nevienam citam nav bijusi augstāka līdzdalība pestīšanas notikumā par Jāni. Tomēr pats mazākais Dieva valstībā, kā sacīja Jēzus, ir lielāks par viņu, jo debesu valstība ir tīra dāvana, ko sniedz Tēvs. Jāņa pievilcība tāpat kā stingrība un viņa kvēlā drosme norādīt uz ļaunumu – tas viss nāk no viņa fundamentālās un uzticīgās savas gribas pakļaušanas Dieva gribai. Saskaņosim arī mēs savu dzīvi ar debesu Tēva gribu.

    Ievietots: 11:40, 22.06.2018.                                                                         radieceze.lv
Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze