Menu:

Menu:

• Menu:

  Aktualitātes

  Bīskapa Jāņa Buļa vizitācijas un citi pasākumi 2018. gadā





• Svētie Raksti
• Katehisms
• Rubricella
• Dienas lasījumi
• Svētību rituāli  Lūgšanu grāmatas
• Grafiks priesteriem sprediķošanai
  Latgales radioVēsture

  Romas pāvesta Jāņa Pāvila II Bulla

  Diecēzes vēsture

  Struktūra

  Garīdznieku saraksts

  Diecēzes draudzes

  Diecēzes tiesa

  Kandidāti uz priesterību

  Kustības

  Labdarība

  Atbalstītāji

  Svētvietas Latgalē

  Aglona

  Pasiene

  Sarkaņi

  Krāslava

  Izglītības iestādes

  Rēzeknes Katoļu vidusskola

  Rēzeknes Katoļu pirmsskolas izglītības iestāde

  Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija

  Aglonas Katoļu ģimnāzija

  Aglonas bazilikas Kora skola

  Celtniecība
• Izdevumi

  Arhīvs

Dienas lasījumi

Debeskāpšanas notikumā īpašā veidā atklājas augšāmceltā Kristus godība. Apustuļi nebija Kristus augšāmcelšanās liecinieki tiešā veidā: viņi atrada tukšo kapu, atvelto akmeni; ienākot iekšā kapā, neatrada Kungu Jēzu un atcerējās, ko Viņš sacīja par savu augšāmcelšanos. Apustuļi nebija šajā Kristus kapā augšāmcelšanās brīdī, viņi neredzēja Pestītāja piecelšanos no mirušajiem un Viņa ieiešanu Dieva godībā. Debeskāpšana bija mirušā un augšāmceltā Kristus redzama ieiešana Dieva godībā. Šis Evaņģēlija notikums pārsteidz ar savu spēku: Kristus redzamā veidā uzkāpj debesīs, ieiet godībā.

Tas nav nejauši. Jēzus varēja arī kādā citā veidā atstāt šo redzamo pasauli. Varēja vienkārši kļūt neredzams, kā Viņš to vairākas reizes darīja mācekļu priekšā pēc augšāmcelšanās. Tomēr bija nepieciešams šāds notikums, kas pārsteidz mācekļu iztēli. Tas piepildīja mācekļus ar lielu gara spēku. Eņģeļi, parādoties mācekļiem, saka: „Ko jūs stāvat, skatīdamies debesīs? Šis Jēzus, kas uzņemts debesīs prom no jums, tāpat nāks, kā jūs redzējāt viņu debesīs aizejam.” (Apd 1, 11) Šie vienkāršie vārdi dievišķo uzkāpšanu debesīs saista ar vienkāršo cilvēku dzīvi. Šie vārdi tik spēcīgi iespaido mācekļus, ka viņi iet uz Jeruzalemi. Sākumā viņi katru dienu gaidīja Kristus otrreizējo atnākšanu un tikai vēlāk saprata, ka eņģeļu vārdi nav attiecināmi uz tuvāko laiku. Bet ko nozīmē šie eņģeļu vārdi?

Tie nozīmē, ka visa vēsture pēc Kristus notiek zem šo vārdu zīmes: „Ko jūs stāvat, skatīdamies debesīs? Lūk, Kristus, kurš atnāks pie mums”. Šie vārdi līdz sirds dziļumiem uzrunā katru ticīgu cilvēku, kurš ir spējīgs apzinīgi pārdomāt Dieva Vārdu. Eņģeļu vēstījumam jābūt vērtības nosakošam, dzīves programmai. Un mūsu galvenā vērtība ir Augšāmceltā gaidīšana. Šai gaidīšanai jāpiepilda mūsu dzīvi tāpēc, ka katrs no mums savas zemes dzīves noslēgumā, pārejot no laicīgās dzīves uz mūžīgo, savam acīm ieraudzīs Kristu un dos Viņam norēķinu par savu dzīvi.

Tā Debeskāpšanas notikumā savienojas vēsture ar eshatoloģiju, ar neredzamo nākotni, apliecinot, ka cilvēka dzīvei ir jēga tikai tad, ja viņš vēršas pie Dieva un gaida Kristus atnākšanu savā dzīvē.