PYRMAIS LASEJUMS 1 Sam 3, 3b–10. 19
Samuela paaicynōšona.
LASEJUMS NU SAMUEĻA PYRMŌS GRŌMOTAS
Samueļs gulēja Kunga teļtī, kur atsaroda
Dīva skreine. Tod Kungs sauce Samueli, bet jys atbiļdēja: «Te es asu.» Un jys
aizskrēja pi Heli un saceja: «Te es asu: tu taču sauci mani.» Heli atteice: «Es
naasu saucis. Ej atpakaļ un guli!» Un jys aizgōja un apsagula. Un Kungs otkon
sauce Samueli. Pīsacēlis Samueļs aizgōja pi Heli un saceja: «Te es asu: tu taču
mani sauci.» Jys atbiļdeja: «Naasu tevi saucis, muns dāls. Ej atpakaļ un guli!»
Samueļs tod vēļ napazyna Kungu, un jam nabeja atsaklōjis Kunga vōrds. Un Kungs
otkon sauce Samueli trešūreiz. Jys pīsacēlis aizgōja pi Heli un saceja: «Te es
asu: tu taču sauci mani». Tod Heli saprota, ka jaunekli beja saucis Kungs. Un
jys saceja Samueļam: «Ej un guli. Bet jo vēļ kas tevi sauks, tod soki: «Runoj,
Kungs, jo tovs kolps klausōs.»» Tod Samueļs aizgōja un apsagula sovā vītā. Un
Kungs atnōce un apsastōjis sauce, kai beja īprīkš saucis: «Samueļ, Samueļ!» Un
Samueļs atbiļdēja: «Runoj, jo tovs kolps klausōs». Samueļs auga, un Kungs beja
ar jū un nivīnam jō vōrdam naļōve nūkrist zemē.
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 40 (39)
Refrens: Lyuk,
es nōku piļdeit tovu grybu. (R. sal. 8a un
9a)
2 Es
gaideit gaideju Kungu,
un jys maņ pīsavērse.
4 Munā
mutē jys īlyka jaunu dzīsmi,
slaves dzīsmi myusu Dīvam.
Daudzi redzēs un beisīs,
un cerēs uz Kungu.
Refrens
7 Kaunamū
un ādamū upuri tu naesi gribējis,
bet esi atvēris maņ ausis.
Dadzynojamū un gondareišonas upuri tu
naesi
prasejis,
8 tod
es saceju: «Lyuk, es nōku.
Refrens
Grōmotas veistūklī ir raksteits par
mani.
9 Piļdeit
tovu grybu, muns Dīvs, es vēlejūs,
un tovs Lykums ir munā sirdī.»
10 Es
sludynōju tovu taisneibu lelā draudzē;
lyuk, munas lyupas es naaizvēru – Kungs,
tu zini.
Refrens
ŪTRAIS LASEJUMS 1 Kor 6, 13c–15a. 17–20
Jyusu mīsas ir Kristus lūcekli.
LASEJUMS NU SVĀTŌ APOSTOLA PŌVULA PYRMŌS VĒSTULES KORINTĪŠIM
Brōli:
Mīsa ir navys natikleibai, bet Kungam,
un Kungs – mīsai. Dīvs uzmūdynoj Kungu, un jys ar sovu spāku uzmūdynōs ari
myusus. Vai tod jyus nazynot, ka jyusu mīsas ir Kristus lūcekli? Bet kas ir vīnōts
ar Kungu, tam ar jū ir vīns gors. Bēdzit nu natikleibas. Ikvīns cyts grāks, kū
cylvāks dora, palīk ōrpus mīsas, bet kas ir natikleigs, tys grākoj pret sovu mīsu.
Vai jyus nazynot, ka jyusu lūcekli ir mōjūklis Svātajam Goram, kas ir jyusūs? Tū
jyus asat sajāmuši nu Dīva, un jyus napīdarat poši sev. Mes taču asam atpērkti
par dōrgu moksu. Tod pagūdynojit Dīvu sovā mīsā.
Tys ir Dīva vōrds.
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Ebr 1, 1–2
Alleluja.
Dīvs ir daudzkōrt runōjis uz myusu tāvim
caur pravīšim;
beidzūt šamōs dīnōs jys ir runōjis uz
mums caur Dālu.
Alleluja.
EVANGELIJS Jņ 1, 35–42
Pyrmūs mōcekļu paaicynōšona.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Tymā laikā:
Jōņs Kristeitōjs stōvēja kūpā ar divim
sovim mōceklim. Īraudzejis ejam Jezu, jys saceja: «Lyuk, Dīva Jārs.» Obi mōcekli
dzērdēja, kū Jōņs saceja, un jī sekōja Jezum. Bet Jezus pasagrīze atpakaļ un,
radzādams jūs sekojam, jautōja: «Kū jyus meklejat?» Tī jam atbiļdēja: «Rabbi
(kas tulkōjumā nūzeimej: Skūlōtōj), kur tu dzeivoj?» Jys tim saceja: «Nōcit un
redzēsit.» Jī aizgōja un redzēja, kur jys mōjoj, un palyka tū dīnu pi jō. Tys
beja ap dasmytū stuņdi. Nu tim obim, kas dzērdēja Jōņa vōrdus un sekōja Jezum, vīns
beja Andrejs, Seimaņa Pītera brōļs. Jys vyspyrms sameklēja sovu brōli Seimani
un jam saceja: «Mes atrodom Mesiju!», kas tulkōjumā nūzeimej: Kristu. Un jys
atvede jū pi Jezus. Bet Jezus, jū uzlyukōdams, saceja: «Tu esi Seimaņs, Jonas dāls;
tevi sauks par Kefasu», kas tulkōjumā ir: Pīters.
Tys ir Kunga vōrds.